Filmā iekļauti bijušā Kastro līdzgaitnieka Oskara Marino apgalvojumi, ka Osvalds nogalinājis Kenediju pēc plāna, kuru Floridā izstrādāja Kubas slepenie dienesti.
Kā apgalvots filmā, Marino attiecības ar Kastro izjukušas, jo, viņaprāt, Kastro veidojis pārāk ciešas attiecības ar Maskavu.
Teorija par Kubas saistību ar Kenedija slepkavību parādījās īsi pēc viņa nošaušanas 1963.gada 22.novembrī Dallasā, Teksasas štatā - gadu pēc Kubas raķešu krīzes, taču pēcāk tā tika noraidīta.
Huismans savā filmā apgalvo, ka Kenedija pēctecis Lindons Džonsons zinājis par plānu, taču vēlējies izvairīties no jauna saspīlējumu ar Kubu, daļēji tāpēc, ka ASV demokrāti tika uzskatīti par nespējīgiem kontrolēt Kastro režīmu.
Filmā arī citādā gaismā parādīts Osvalds, un viens no viņu nopratinājušajiem izmeklētājiem saka, ka viņš nav bijis neirotisks vientuļnieks, kā mēdz uzskatīt, bet gan kulturāls cilvēks, kurš bijis fanātiski noskaņots pret Ameriku.
Huismans apgalvo, ka viņš trīs gadus veicis pētījumus un filma ir balstīta arī uz bijušo Krievijas un ASV slepeno aģentu liecībām un bijušā padomju izlūkdienesta VDK dokumentiem.