Panamas prezidents Martins Torihoss pirmdien detonēja pirmos spridzekļus, lai sāktu vērienīgu Panamas kanāla paplašināšanu, lai pa to varētu kuģot jaunā kravas kuģu un milzīgo naftas tankkuģu paaudze.
Pavisam 13 636 kilogramus smago spridzekļu eksploziju vēroja vairāk nekā 40 000 cilvēki, ieskaitot bijušo ASV prezidentu Džimiju Kārteru un Kolumbijas prezidentu Alvaro Uribi un Salvadoras prezidentu Eliasu Saku.

Sagaidāms, ka kanāla paplašināšana izmaksās aptuveni 5,25 miljardus dolāru (2,7 miljardi latu) un tā tiks pabeigta 2015.gadā. Jaunais kuģu ceļš būs 55 metrus plats.

Paplašinoties pasaules tirdzniecībai, intensificējas kuģu satiksme un palielinās kuģu izmēri, taču Panamas kanāls nav piemērots lieliem konteineru pārvadātājiem, un Torihoss brīdināja panamiešus, ka kravu pārvadātāji sāks meklēt citus maršrutus, ja netiks apstiprināts lēmums par kanāla paplašināšanu.

Kaut arī lielu daļu kanāla veido plaši ezeri, modernie, lielie kuģi ir pārāk plati un pārāk gari, lai ievietotos šaurajā slūžu sistēmā.

80 kilometrus garo kanālu izmanto aptuveni 38 līdz 40 kuģi dienā. Tas savieno Atlantijas un Kluso okeānu un aiztaupa kuģiem garo ceļu apkārt Dienvidamerikai un gar riskanto Horna ragu. Paplašināšana nozīmē, ka tiks izbūvētas jaunas slūžas, kas būs 427 metrus garas un 55 metrus platas jeb par 40% garākas un 64% platākas par pašreizējām slūžām.

Kanāla pārvaldes amatpersonas saka, ka dažos gados kanāls var sasniegt savu caurlaides spēju galējo robežu un pārvadātāji sāks meklēt alternatīvus maršrutus. Meksika un citas Centrālamerikas valstis savulaik izteikušās, ka tās varētu būvēt pašas savus kanālus.

Franču būvinženieris un Suecas kanāla projekta autors Ferdinands de Leseps sāka ierīkot kanālu 1880.gadā, taču deviņus gadus vēlāk bankrots, celtniecības problēmas, malārija un dzeltenais drudzis, kas prasīja daudzu strādnieku dzīvības, piespieda viņu pārtraukt projekta īstenošanu.

ASV valdība prezidenta Teodora Rūzvelta laikā 1904.gadā nopirka kanālu un desmit gadus vēlāk ar 75 000 strādnieku necilvēcīgiem pūliņiem pabeidza būvdarbus un atklāja ūdensceļu, kas savieno abus okeānus.

ASV uzskatīja kanālu par galveno faktoru, kas nodrošina tās varenību jūrās, un tas atradās ASV pārziņā lielāko daļu pagājušā gadsimta.

1977.gadā ASV prezidents Džimijs Kārters un Panamas diktators un pašreizējā prezidenta tēvs ģenerālis Omars Torihoss parakstīja līgumu, kurā ASV piekrita 1999.gadā nodot kanālu Panamas pārziņā.

Panamas iedzīvotāji pagājušā gada oktobrī referendumā apstiprināja kanāla paplašināšanas projektu.

Aptuveni 80% Panamas iekšzemes kopprodukta ir tieši vai netieši saistīti ar šo kanālu.

Visvairāk Panamas kanālu izmanto ASV, Ķīna un Japāna.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!