"Es nemaz nerunāju par Baltijas valstīm un Besarābiju, jo Sarkanā armija - paverdzinātāja līdz šai ASV un Rietumeiropai svinamajai dienai jau bija paspējusi nomainīt vācu okupantus, un Baltija līdz ar Austrumeiropu sen locījās zem padomju tanku asiņainajām kāpurķēdēm," atgādina disidente.
"Pajautājiet par 1945.gada 9.maija svētku iespaidiem izsūtītajiem čečeniem, no kuriem viena trešdaļa ceļā gāja bojā," mudina Novodvorska. "Viņi tika izsūtīti, acīmredzot, par rekordlielo Padomju Savienības varoņu skaitu, kādu šī tauta deva valstij, kura šķūņos dzīvas sadedzināja viņu sievietes un bērnus, sirmgalvjus un slimos, kuri nespēja aiziet līdz lopu vagoniem, lai mērotu ceļu uz Kazahstānas stepēm."
"Jautājiet "Klinšu glezniecības" autorei Jefrosiņjai Kersnovskai, kā viņa un viņas no Besarābijas izsūtītie tautieši atzīmēja 9.maiju: ar bada nāvi mežu cirsmās. Jautājiet majoram Pugačovam - frontiniekam, kurš izbēga no gūsta un tika ieslodzīts Kolimas lēģerī; jautājiet Solžeņicina varoņiem - frontiniekiem Ivanam Deņisovičam un otrā ranga kapteinim, kā viņi, par "fašistiem" nodēvēti, atzīmēja šo dienu nometnēs. Jautājiet par svētku noskaņojumu Katiņas upuru tuviniekiem, kā arī lēģeros ieslodzītajiem ungāriem, čehiem, slovākiem; jautājiet ilgi pirms 9.maija nomocītajiem vai Sibīrijā no bada mirušajiem lietuviešiem, latviešiem un igauņiem, kādas jūtas viņos izraisa mūsu svētku datums, kas stāv uz pjedestāla no 65 gadus ilgiem ikdienas meliem. Un viņi jums no kapa atbildēs: "Mums uzspļaut uz jūsu Uzvaru, jo tā kļuva par mūsu paverdzināšanas un bojāejas ķēdes locekli.""
"Ko Sarkanajā laukumā atzīmēja Polijas karaspēka vienības?" - vaicā disidente. "Savas valsts sadalīšanu saskaņā ar Molotova-Ribentropa paktu? Tās paverdzināšanu saskaņā ar Jaltas vienošanos? Sarkanās armijas atteikšanos atbalstīt viņu sacelšanos un glābt no iznīcināšanas Varšavu? Katiņas slaktiņu? Varbūt prezidentam Leham Kačiņskim bija jāmirst tāpēc, ka viņš nebūtu pieļāvis šādu Polijas pazemošanu - kā trusīšiem piedalīties padomju žņaudzējčūsku parādē Sarkanajā laukumā?"
"Tiesa, ne jau viss izdevās mūsu aizvakardienas, vakardienas un šāsdienas NKVD veterāniem," norāda Novodvorska. "Rūzveltu un Čērčilu viņi savā beneficē nedabūja (kaut gan viņiem veltīgi piedāvāja princi Čārlzu un Džo Baidenu, kuri tika noraidīti par atteikšanos izdot Berezovski un Gruzijai adresētajiem labajiem vārdiem), un Staļins palika vienatnē ar Putinu pie jaunās Maskavas vienošanās parakstīšanas. Ne Sarkozī, ne Berluskoni nevēlējās kalpot par mērķi savai dzēlīgajai presei un piedalīties šajā dzīrēs."
"Angelai Merkelei nebija kur dēties. Vācijai vēl ilgi būs jāizpērk savu vectēvu un tēvu grēki. Un tas ir pareizi, kaut gan ar čekistiem visdrīzāk sastrādāsi jaunus grēkus, nevis izpirksi vecos," brīdina disidente. "Gimpu kungam no Moldovas pietika vīrišķības klaji atteikties, Igaunijas prezidents Ilvess pirms ierašanās sarunāja tik daudz, ka kļuva skaidrs - braukt viņš negribēja, bet brauciens viņam bija kā baznīcas sods un klaušas. Varonīgā Lietuvas prezidente aizbrauca uz Īriju sagādāt kartupeļus. Uz Maskavu aizbraukušo prezidentu skaits bija divreiz mazāks nekā 2005.gadā, bet līdz 2015.gadam, tēlaini izsakoties, "izmirs" visi."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
