"Kamēr pasaules mediji, politiķi un filozofi apspriež jautājumu par mākslīgā intelekta radīšanas iespējamību un vēlamību, amerikāņu zinātniekiem no Mičiganas pavalsts universitātes izdevies izveidot jaunas intelektuālās dzīvības formas," raksta žurnāls, ar to domājot sarežģītas datorprogrammas jeb tā dēvētos digitālos organismus.
Šiem "organismiem" ir savs "DNS" - sākotnējie programmas kodi. Taču amerikāņu zinātnieki šajā "DNS" iekodējuši mutāciju iespējas, kas ļauj mākslīgajam intelektam patstāvīgi iegūt jaunas īpašības.
Izrādās, ka digitālie organismi iemācījušies izmantot šīs iespējas, kas līdz šim piemita tikai bioloģiskām struktūrām.
Tādējādi radies šo "organismu" vairošanās process, kura rezultātā katra nākamā paaudze kļūst "gudrāka un prasmīgāka".
"New Scientist" norāda, ka tas pasauli nostādījis uz pilnīgi jauna tehnoloģiskā laikmeta sliekšņa.
"Mākslīgais saprāts ne tikai jau pastāv, bet tā attīstība sasniegusi tādu līmeni, kurā tas sācis attīstīties patstāvīgi, bez cilvēka iejaukšanās," atzīst izdevums.
Tādējādi cilvēce nonākusi uz "gudro mašīnu" izveidošanas sliekšņa. Šīs mašīnas spēs domāt un veikt cilvēka smadzenēm piemītošas funkcijas.
Digitālo organismu attīstība šobrīd notiek Mičiganas universitātes zinātnieku izstrādātajā īpašajā vidē "Avida".
Tagad zinātnieki ķērušies pie mākslīgā intelekta mobilo bloku izstrādes, lai tos ievietotu robotos, kuri spēs, pildot savas funkcijas, apgūt jaunas iemaņas, stāsta paši pētnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
