Sievietes, uzvilkušas darba drēbes un kalnraču ķiveres, nolaidās apmēram 500 metru dziļumā. Bijusī ogļraktuve "Chiflon de Diablo", kas tagad ir tūristu atrakcija, ir pavisam 900 metrus dziļa.
Protesta dalībnieces bija iekļautas darbavietu nodrošināšanas programmā 27.februāra zemestrīcē un cunami cietušajiem. Tās ietvaros tika nodarbināti apmēram 12 tūkstoši cilvēku.
Viņas draudēja sākt bada streiku šajā raktuvē, lai pārliecinātu varas iestādes apsvērt šīs programmas iekļaušanu 2011.gada budžetā, kas pašlaik tiek apspriests Kongresā.
Sievietes uz šādu rīcību iedvesmoja 33 Čīles kalnraču brīnumainā izglābšana pagājušajā mēnesī.
Čīlē 13.oktobrī tika izglābti visi 33 kalnrači, kuri divus mēnešus bija iesprostoti pazemē pēc raktuves iebrukuma. Kalnrači pa vienam tika nogādāti virszemē ar īpaši uzbūvētu tērauda glābšanas būri "Phoenix" ("Fēnikss") pa glābēju izurbtu šahtu.
Iegruvums notika 5.augustā Sanhosē zelta un vara raktuvē pie Kopjapo pilsētas Atakamas tuksnesī 800 kilometrus uz ziemeļiem no valsts galvaspilsētas Santjago. Raktuves galvenā šahta pēc iegruvuma tika bloķēta, iesprostojot pazemē vienu Bolīvijas un 32 Čīles kalnračus.
Iegruvums notika 300 metru dziļumā, bet iesprostotie strādnieki atradās 700 metru dziļumā. Šahtā bija patvēruma vieta ar aizsargtērpiem, skābekļa rezervēm un citu aprīkojumu, kas palīdzēja iesprostotajiem kalnračiem izdzīvot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
