Šādi izsakoties, Lepēns noliedzis noziegumus pret cilvēci, uzskatīja zemākas instances tiesa, kuras nostāju tagad atbalstījusi arī Parīzes apelāciju tiesa. Par šo pārkāpumu Lepēnam piespriests arī 10 000 eiro (7000 latu) naudassods.
Lepēns, kurš šos spriedumus izteica intervijā galēji labējo žurnālam "Rivarol", uz sprieduma nolasīšanu nebija ieradies.
"Vismaz Francijā īstenotā Vācijas okupācija nebija īpaši necilvēcīga, kaut gan bija rupjas kļūdas, no kā ir neiespējami izvairīties 550 000 kvadrātkilometru plašā teritorijā," Lepēna sacīto citēja "Rivarol".
Lepēns par rasismu un antisemītismu tiesāts vairākkārt. 1987.gadā viņš nacistu gāzes kameras raksturoja kā "vēstures detaļu".
2002.gadā Lepēns daudziem sagādāja pārsteigumu, iekļūstot prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.
Politikas veterāns tagad paša izveidotās partijas - Nacionālās frontes - vadības grožus nodevis meitai Marinai Lepēnai.
Atbilstoši jaunākajiem aptauju datiem par Marinu Lepēnu maijā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās gatavi balsot 16%-20% francūžu, apdraudot pašreizējā prezidenta Nikolā Sarkozī izredzes uz iekļūšanu otrajā kārtā. Aptauju favorīts ir sociālistu kandidāts Fransuā Olands.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
