Turcijas iznīcinātājs pirmdien ir notriecis Sīrijas armijas helikopteru, kurš ielidojis Turcijas gaisa telpā, atsaucoties uz turku amatpersonām, vēsta aģentūra AP.
Helikoptera piloti, kuri ieklīduši divus kilometrus dziļi Turcijas gaisa telpā, vairākkārt tikuši brīdināti, ka atrodas svešā teritorijā, Ankarā paziņoja Turcijas premjera vietnieks Bulents Arinks.
Lai gan helikoptera pilotiem izdevās katapultēties, viņus nogalināja opozīcijas grupējuma "Sīrijas brīvā armija" kaujinieki, kuri pirmie piesteigušies pie notikuma vietas.
Turcija nosūtīs ANO Drošības padomei ziņojumu par šo incidentu, vēsta "Reuters".
Incidents notiek laikā, kad ANO Drošības padome gatavojas apspriest rīcību Sīrijas atbruņošanai no ķīmiskajiem ieročiem, par ko nedēļas nogalē vienojās Krievija un ASV. Panāktā vienošanā vismaz uz laiku ir novērsusi ASV solīto uzbrukumu Sīrijas režīmam par 21. augustā notikušo ķīmisko uzbrukumu pie Damaskas.
Sīrijas un Turcijas attiecības kopš konflikta sākuma 2011. gadā un Sīrijas bēgļu došanās uz lielo kaimiņvalsti ir pilnībā sagruvušas. Turcijas premjerministrs Radžeps Tajips Erdogans ir aicinājis Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu atkāpties no amata par brutālo sacelšanās apspiešanu.
Turcija Sīrijas nemierniekiem sniedz loģistisko atbalstu, dod patvērumu opozīcijas grupām, kā arī ļauj ieroču un munīcijas kravas vests pāri savai robežai.
Konflikta laikā ir notikušas dažas artilērijas apšaudes, kuru laikā no Sīrijas izšauti lādiņi piezemējušies Turcijā, bet Turcija ir atbildējusi ar Sīrijas teritorijas apšaudi. Pagājušā gada vasarā Turcija apsūdzēja Sīriju, ka tā virs Vidusjūras notriekusi turku iznīcinātājlidmašīnu.
Turcija savas teritorijas aizsardzībai pēc Sīrijas valdības spēku izšautas raķetes "Scud" nokrišanas tās robežas tuvumā lūdza NATO izvietot savā teritorijā pretgaisa aizsardzības sistēmas. NATO akceptēja "Patriot" bateriju izvietošanu savā dalībvalstī.
Turcija arī ir izteikusies, ka vajadzētu noteikt lidojumu aizlieguma zonu virs Sīrijas ziemeļu daļas, ko tagad pārsvarā kontrolē nemiernieki. "Patriot" sistēmas dod iespēju sekot tam, lai Sīrijas aviācija šādu aizliegumu ievērotu.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
