Labējo radikāļu pasākumā, kas pirmdien izvērtās vardarbīgās nekārtībās un aptumšoja Polijas Neatkarības dienas svinības, runu teikusi arī Lietuvas pārstāve, kas žēlojusies par poļu apspiešanu Lietuvā, vēsta portāls "15min.lt".
Uz paaugstinājuma kāpusi jauna meitene, kas paziņojusi, ka arī viņas vecvecāki "cīnījušies par brīvību, tikai nevis Polijā, bet Viļņas novadā", taču tagad lietuvieši poļus apspiežot, slēdzot poļu skolas un neļaujot runāt poliski. "Mūsu cerība esat jūs. Viena tauta bez robežām! Par Viļņu, par Grodņu, par Ļvovu!" viņa saukusi, izpelnoties aplausus un saucienus pūlī "Viļņa ir mūsu!".
Atmodas laikā, ap 1989.gadu, krievu un poļu radikāļi Lietuvā loloja Viļņas novada administratīvās autonomijas ideju. Šobrīd tā gan šķiet tāla pagātne, tomēr daudzus lietuviešus joprojām dara nemierīgus vairākas Lietuvas poļu politiķu prasības.
Valdošajā koalīcijā pārstāvētā Lietuvas poļu vēlēšanu akcija (LLRA) cita starpā vēlas, lai Lietuvas mazākumtautību likumā tiktu ietverta prasība tajās apdzīvotajās vietās, kur kompakti dzīvo vismaz 25% mazākumtautības pārstāvju, apmeklētājus valsts iestādēs apkalpotu ne tikai lietuviešu, bet arī poļu vai krievu valodā un vietvārdus un ielu nosaukumus rakstītu arī attiecīgajā valodā.
Poļu politiķi ilgstoši protestējuši arī pret iepriekšējās valdības laikā pieņemto jauno Lietuvas izglītības likuma redakciju, kas cita starpā paredzēja, ka no 2013.gada gan lietuviešu, gan mazākumtautību skolu beidzējiem būs jākārto vienāds valsts valodas eksāmens. Pērn nonākdama pie varas, LLRA aicināja atgriezties pie vecās likuma redakcijas, pretējā gadījumā draudot izstāties no koalīcijas. Piekāpjoties tās prasībām, premjera Aļģirda Butkeviča valdība pieņēma lēmumu par atvieglojumiem valodas eksāmenu jautājumā, lai gan speciālisti brīdināja, ka tādējādi varētu tikt nodarīts pāri tieši lietuviešu skolu beidzējiem, tostarp mazākumtautību skolēniem, kuri mācījušies lietuviešu skolās.
Jūnijā Lietuvas galvenā administratīvā tiesa atzina, ka izglītības ministra Daiņus Pavaļķa rīkojums par atvieglojumiem mazākumtautību skolu beidzējiem pārkāpj valsts konstitūcijā ietverto vienlīdzības principu. Prasības izskatīšana tiesā gan sākās tad, kad eksāmens jau bija noticis. Nesen mediji ziņoja, ka ministrs daļēji atcēlis pretrunīgi vērtētos atvieglojumus.
Kā ziņots, nekārtībās, kas pirmdien Varšavā izraisījās "Neatkarības marša" laikā, cietuši 19 cilvēki, no kuriem 14 nogādāti slimnīcās. Cietušo vidū ir septiņi policisti. Vairāk nekā 50 cilvēki arestēti. Pie Krievijas vēstniecības aizdedzināta sarga būda, bet vēstniecības ēkas virzienā mesti akmeņi un petardes. Kopējie zaudējumu apmēri vēl nav novērtēti, bet ir skaidrs, ka Varšavas centrā visai nopietni cietušas ietves, koki un nožogojumi. Nekārtību rīkotājus asi kritizējis Polijas premjers Donalds Tusks, paziņojot, ka šādi incidenti nav nedz pieļaujami, nedz politiski attaisnojami.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
