"Es gribu lūgt valdību izveidot komisiju, lai izmeklētu, kas notika divīzijā "Wiking" un kāda loma kara noziegumos, kas tika pastrādāti Otrā pasaules kara gados, bija norvēģiem," telekanālam sacīja Zurofs.
Viņš gribējis doties uz Norvēģiju jau trešdien, tomēr brauciens atlikts, jo attiecībās ar Norvēģijas Tieslietu ministriju radušies pārpratumi. Tagad viņš grasās doties uz Norvēģiju martā vai aprīlī.
Divīzijas "Wiking" karavīrs Ūlavs Tufs šogad paziņoja, ka bijis liecinieks tam, kā norvēģu karavīri 1941.gadā Austrumu frontē pastrādā kara noziegumus pret ebrejiem un citu tautību mierīgajiem iedzīvotājiem.
Norvēģu līdzdalība kara gadu zvērībās aprakstīta arī nesen iznākušajā žurnālista Eirika Veuma grāmatā "Nadelose nordmenn" ("Nepiedotie norvēģi").
Zurofs atzina, ka varētu palikt Norvēģijā pat četrus mēnešus, lai pētītu norvēģu iespējamo līdzdalību kara noziegumos.
Viņš arī vēlas panākt, ka tiek veikti grozījumi Norvēģijas likumos un atcelts noilguma termiņš par pagātnē pastrādātajiem kara noziegumiem. Noilguma termiņa dēļ patlaban neesot iespējams notiesāt par 40.gados pastrādātajiem noziegumiem apsūdzētos.
Divīzijā "Wiking" līdzās zviedru, dāņu, somu, igauņu, nīderlandiešu un beļģu brīvprātīgajiem dienēja arī vairāki simti norvēģu.
Rūpīgas izmeklēšanas veikšana ir svarīga "morālā un vēsturiskā līmenī", kā arī tāpēc, lai apzinātu kara noziegumos vainīgos, skaidroja Zurofs.
"Ir svarīgi, ka par to, kas notika tur, ir zināms Norvēģijā, jo bija daudzi, kas dienēja divīzijā "Wiking", viņš norādīja. "Par to būtu jāmāca Norvēģijas skolās."
Komisijai vajadzētu izmeklēt Austrumu frontē pastrādātos noziegumus, noziegumus pret Norvēģijas ebrejiem, kas tika nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm, apstākļus cietumos, kurus pārzināja un apsargāja norvēģi.
Veums uzskata, ka vēl šodien ir dzīvi vairāki simti norvēģu, kas Otrajā pasaules karā cīnījās vācu pusē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
