"Ne visi pieprasījumi tiek apstiprināti. Iemesls neapstiprināšanai var būt mūsu dienestu pārliecība, ka konkrētā persona Ukrainā ir drošībā," radio norādījusi imigrācijas dienesta pārstāve.
Kopumā šogad Polija saņēmusi vairāk nekā 6000 pieprasījumu. Līdz ar ukraiņu pieplūdumu, bēgļa statusu lūguši piešķirt arī daudz krievu un čečenu.
Krievijas atbalstīto un apbruņoto kaujinieku cīņas ar Ukrainas armiju valsts austrumos notiek kopš pavasara, kad aprīlī bruņotas bandas pārņēma valsts un drošības iestāžu ēkas, pasludinot Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas".
Kijeva, NATO un Rietumi apsūdz Kremli Ukrainas prokrievisko kaujinieku apbruņošanā, tanku un savu karavīru nosūtīšanā uz Ukrainas austrumiem. Tikmēr Kremlis savu saistību ar konfliktu turpina noliegt.
Pirms tam martā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Vardarbību nav izdevies apturēt arī Minskā noslēgtajam pamieram, kurš stājās spēkā 5. septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
