Kodolatbruņošanās ideja nav sevi attaisnojusi, sevišķi redzams tas ir Ukrainas gadījumā, uzskata bijušais NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons. Par to raksta ziņu vietne "Korrespondent.net".
Krimas sagrābšana un Ukrainas austrumu okupācija nebūtu iespējama, ja Kijeva nepiekristu vienpusējai kodolatbruņošanai, lords Robertsons savu viedokli paudis laikrakstā "Herald Scotland".
"Šīs valstis (ASV, Lielbritānija un Krievija) kopā ar Franciju un Ķīnu apsolīja: a) respektēt Ukrainas neatkarību un suverenitāti esošajās robežās, b) atturēties no draudiem vai spēka pielietošanas pret Ukrainu, c) atturēties no ekonomiskā spiediena izdarīšanas pret Ukrainu ar mērķi ietekmēt tās politiku. Vai šie solījumi izskatās labi uz asinspirts fona, ko mēs katru vakaru redzam savu televizoru ekrānos?" jautā Robertsons.
Tas varēja arī nenotikt, ja Ukraina nepiekristu vienpusēji atteikties no kodolieročiem, uzskata bijušais NATO ģenerālsekretārs. "Ir pamatoti jautāt: vai Krima būtu sagrābta un Ukrainas austrumi okupēti, ja ukraiņi saglabātu daļu sava kodolpotenciāla?" turpina eksperts.
Britu politiķis Robertsons bija NATO ģenerālsekretārs no 1999. līdz 2004. gadam. Pirms tam viņš pildīja Lielbritānijas aizsardzības ministra pienākumus.
Pēc PSRS sabrukuma Ukrainai bija trešais pasaulē lielākais kodolieroču potenciāls (pēc ASV un Krievijas). 1994. gadā Kijeva pievienojās Kodolieroču neizplatīšanas līgumam. Visi kodolieroči tika nodoti Krievijai.
Tā sauktais Budapeštas memorands paredzēja, ka apmaiņā pret atteikšanos no kodolbruņojuma lielākās atomvalstis apņemas garantēt Ukrainas drošību un teritoriālo neaizskaramību.
Infografika: 20 gadi kopš Budapeštas memoranda
Pilna izmēra attēls šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
