Ukrainas Tieslietu ministrija šobrīd veic Krievijas filmā "Krima. Ceļš uz dzimteni" dzirdamo Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumu ekspertīzi un pārbaudes rezultātus nosūtīs starptautiskajām institūcijām, otrdien pavēstīja Ukrainas tieslietu ministrs Pavlo Petrenko.
"Šobrīd notiek Krievijas valsts galvas izteikumu atbilstošas ekspertīzes. Kopā ar šīm ekspertīzēm tiks nodoti materiāli atbilstošajām starptautiskajām institūcijām," sacīja ministrs.
Filma būs par pamatu lietas izskatīšanai Hāgas tribunālā, viņš pieļāva.
Krievijas Pirmais telekanāls svētdien pārraidīja savu veidoto "dokumentālo filmu" par Krimas okupāciju.
Kaut arī Putins iepriekš noliedzis Krievijas karaspēka līdzdalību Krimas aneksijā un karadarbībā Donbasā, filmā viņš lepni klāsta par izstrādāto plānu un specoperāciju Krimas aneksijas realizēšanai.
Putins intervijā pavēstīja, ka 2014.gada pavasarī Krievija pussalā slepeni ievedusi jūras kājnieku desantniekus un Galvenā izlūkdienesta pārvaldes darbiniekus. Īpašo uzdevumu vienību kaujinieki Krimā ievesti ar aizbildinājumu pēc nepieciešamības pastiprināti apsargāt Krievijas militāros objektus.
Pēc Putina sacītā, papildspēku ievešana realizēta ar piecām kravas lidmašīnām "Il-76", kas nemitīgi kursējušas prom un atpakaļ uz Krimu, tādā veidā dažu dienu laikā pārdislocējot tūkstošiem virsnieku un kaujinieku.
Putins arī paziņoja, ka Krievija bija gatava aktivēt kodolspēkus, ja Krimas aneksijas gaitā rastos kādas problēmas.
Krievija pērn februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem".
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pērn 17.aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraidē atzina, ka "zaļie cilvēciņi", kas sevi dēvēja pa vietējās pašaizsardzības spēkiem, patiesībā bija Krievijas karavīri.
Oficiāli par "Krimas atgūšanas" operācijas sākumu tiek uzskatīts 2014.gada 20.februāris, jo tieši šāds datums iegravēts uz Krievijas Aizsardzības ministrijas medaļām "Par Krimas atgūšanu".
Laikraksts "Novaja gazeta" gan norāda, ka Krimas okupācijas operācija sākās naktī no 26. uz 27.februāri, kad plkst.4.30 Krimā tika izsēdināti 120 Krievijas karavīri.
Sākotnējā vienība tika papildināta ar 1700 desantniekiem, kurus pussalā nogādāja aviācija. Krievijas karavīri mēneša laikā "bez asinsizliešanas sagrāba svarīgākos civilos un militāros objektus", piespiežot padoties Ukrainas armijas karavīrus, norāda laikraksts.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
