Tomēr 62 gadus vecajam vēsturniekam, kuru atbalsta valdošā centriski labējā Pilsoniskā platforma (PO), domājams, pirmajā kārtā neizdosies izcīnīt galīgo uzvaru, un nāksies rīkot otro balsošanas kārtu, kas paredzēta 24.maijā.
"Prezidentam Komorovskim ir priekšrocība, jo viņš poļu vidū labi pazīstams ar savu iejūtīgo stilu," norāda politikas zinātnieks Mikolajs Česniks. "Taču viņa fokusēšanās uz ārējiem draudiem, ar kuriem Polijai jāsastopas, ir mazāk efektīga nekā sāncenšu solījumi."
Kamēr Komorovskis vislielāko uzmanību veltījis drošības situācijai, kuru saasinājusi Krievijas agresija pret kaimiņos esošo Ukrainu, pašreizējā prezidenta sāncenši centušies vēlētājus uzrunāt ar tādiem populistiskiem solījumiem kā pensionēšanās vecuma un nodokļu pazemināšana.
Rudenī Polijā gaidāmas arī parlamenta vēlēšanas, un aptaujas liecina, ka tajās uzvarēs PO, ar nelielu balsu vairākumu apsteidzot savu galveno sāncensi - konservatīvo partiju "Likums un taisnīgums" (PiS).
Arī prezidenta vēlēšanās PiS kandidāts - 42 gadus vecais Andžejs Duda, kas vēlētājiem sola dažādus sociālos labumus, - saskaņā ar aptaujām ierindosies otrajā vietā, taču viņš ievērojami atpaliek no Komorovska.
"Viņa solījumi ievērojami pārsniedz prezidenta pilnvaras, un viņa dāsnie ekonomiskie piedāvājumi varētu sagraut pat Vācijas budžetu," atzīst Polijas Zinātņu akadēmijas politikas zinātnieks Radoslavs Markovskis.
Tomēr pēdējo mēnešu laikā Komorovska popularitāte aptaujās ir sarukusi, gandrīz no 50% noslīdot zem 40% atzīmes. Tikmēr Dudas atbalstītāju skaits stabili saglabājies nepilnu 30% līmenī.
Aptaujas liecina, ka trešajā vietā ar 11% balsu ierindosies labējais populists un bijušais rokmūziķis Pāvels Kukižs, kurš asi iestājas pret istablišmentu. Viņam izdevies uzrunāt gados jaunos vēlētājus, kuri arvien lielākā mērā viļas politiskajā elitē.
Lai gan Polijas prezidenta pilnvaras ir visai ierobežotas, viņam ir ietekmīga loma ārpolitikas un drošības jautājumos. Prezidentam ir arī likumdošanas iniciatīvas un veto tiesības.
Komorovskim, kas savulaik ieņēmis aizsardzības ministra amatu, drošības jautājumi ir jo īpaši svarīgi laikā, kad pret Polijas kaimiņvalsti Ukrainu vēsta revanšistiskās Krievijas militārā agresija.
"Ilgu laiku bruņots konflikts nav bijis tik tuvu Polijas robežām kā šobrīd," pagājušās nedēļas nogalē uzsvēra pašreizējais prezidents.
Analītiķi norāda, ka Komorovskis iemieso arī stabilitāti, tāpēc tie vēlētāji, kas ilgojas pēc pārmaiņām, gatavi atbalstīt citus kandidātus, kuri iestājas pret PO ieturēto liberālo un proeiropeisko kursu.
Duda var paļauties arī uz atbalstu, ko sniedz arodapvienība "Solidaritāte", kas savulaik uzņēmās antikomunistiskās pretošanās kustības vadošā spēka lomu un panāca PSRS uzspiestā marionešu režīma krišanu.
PiS kandidātu atbalsta arī Polijā ietekmīgā katoļu baznīca, jo viņš, piemēram, iestājas pret ārpusdzemdes apaugļošanas legalizāciju, ko Komorovskis savukārt atbalsta.
Pagājušās nedēļas nogalē priekšvēlēšanu kampaņā atklāti iesaistījās Polijas baznīcas galva arhibīskaps Staņislavs Gadeckis, aicinot ticīgos balsot par "cilvēkiem, kuru skatījums un viedoklis nav pretrunā ar katoliskajām vērtībām".
Lai gan Komorovskis nav atklāti izteicies par paša reliģiozitāti, viņš nav baidījies no konservatīvi noskaņotā klēra kritizēšanas, acīmredzot tādējādi cenšoties uzrunāt daļu kreisi noskaņoto vēlētāju.
Šī taktika, iespējams, bijusi veiksmīga, un kādreizējo komunistu izveidotās Demokrātiskās kreiso alianses (SLD) kandidāte - mazpazīstamā 36 gadus vecā Magdalēna Ogureka - faktiski ir izstumta no sacensības, atzīst Česniks.
Glītā un jauneklīgā vēsturniece savu kampaņu sāka, aptaujās atrodoties trešajā vietā, taču viņas popularitāte strauji zuda pēc dažiem neveiksmīgiem publiskiem paziņojumiem.
"Pēdējos piecos gados Polijā esam pieredzējuši gados jauna elektorāta parādīšanos, kuram ir pilnīgi jaunas rūpes, bailes no bezdarba, neskaidrība par pensionēšanās iespējām, nepieejami kredīti," norāda Česniks.
Tomēr šie jaunieši nejūt nekādas simpātijas nedz pret bijušajiem komunistiem, nedz pret PiS, un viņus cenšas uzrunāt tādi pret istablišmentu noskaņoti kandidāti kā Kukižs, taču šķiet, ka šie neapmierinātie vēlētāji balsošanas otrajā kārtā paliks mājās un uz iecirkņiem nedosies.
"Es ļoti skaidri varu iedomāties, ka Kukižs dibina pats savu partiju, kam būs iespēja iekļūt parlamentā," atzīst politikas zinātnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
