Referendumā, kas notiks 6. septembrī, vēlētājiem būs jāatbild uz trim jautājumiem. Līdztekus jautājumam par pāreju no pašreizējās proporcionālās vēlēšanu sistēmas uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu tautas nobalsošanai nodoti arī jautājumi par partiju finansēšanu un par nodokļu likuma pamatprincipiem.
Komorovskis ar ideju par referendumu nāca klajā pēc sakāves pirmajā prezidenta vēlēšanu kārtā, taču arī otrajā kārtā uzvaru guva opozīcijā esošās konservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) kandidāts Andžejs Duda.
Ideju par referenduma rīkošanu parlamenta augšpalāta apstiprināja jau maijā.
Komorovskis pretēji savai iepriekšējai nostājai ierosinājis pāriet uz Lielbritānijai līdzīgu vēlēšanu sistēmu, kā arī atmest politisko partiju finansēšanu no budžeta līdzekļiem.
Tomēr ideja par tautas nobalsošanu tiek vērtēta pretrunīgi.
"Šo referendumu dzemdinājušas haotiskās, histēriskas izmaiņas prezidenta viedoklī starp prezidenta vēlēšanu pirmo un otro kārtu," izteicies labējās partijas "Vienotā Polija" (PR) pārstāvis Ādams Belans.
Tajā pašā laikā jaundibinātās pilsoņu apvienības "NowoczesnaPL" līderis Rišards Petru paziņojis, ka referendumā viņš balsos, trīsreiz sakot "jā".
"Pirmkārt, esmu par nodokļu likumu, kas strādās nodokļu maksātāju labā. Esmu pret politisko partiju finansēšanu, taču es dodu priekšroku jauktai [vēlēšanu] sistēmai, kurā daži deputāti tiek izvēlēti vienmandāta apgabalos, bet daži - proporcionālā sistēmā," norādīja Petru.
Viņš piebilda, ka parlamenta apakšnama - Seima - locekļu skaits jāsamazina uz pusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
