Nedēļu pēc vēsturiskās vienošanās ar Irānu, kas pavēra ceļu mokošo sankciju atcelšanai, Phenjana noraidījusi jebkādu iespēju, ka tā varētu iet līdzīgu ceļu.
Ziemeļkoreju "pilnīgi neinteresē dialogs, kurā tiktu diskutēts par vienpusēju kodolobjektu iesaldēšanu vai nojaukšanu", pavēstīja valsts Ārlietu ministrijas pārstāvis.
"Ir neloģiski salīdzināt Irānas kodolvienošanos ar [Ziemeļkorejas] situāciju, kura nepārtraukti saskaras ar provokatīvām, naidīgām militārām darbībām un lielāko kodoldraudu ASV," pārstāvis sacīja Ziemeļkorejas oficiālajai ziņu aģentūrai.
Teherāna un Phenjana bijušas sabiedrotās kopš 1979.gada islāmiskās revolūcijas Irānā, un pret abām noteiktas smagas ekonomiskās sankcijas pretrunīgo kodolprogrammu dēļ.
Ar Irānu panākto vienošanos daži nodēvējuši par vadlīnijām iespējamām sarunām ar Ziemeļkoreju. ASV valsts sekretāra vietniece Vendija Šērmana izteica cerību, ka tā Phenjanai varētu likt pārdomāt savu kodolieroču attīstīšanas ceļu.
Savukārt Ziemeļkorejas Ārlietu ministrijas pārstāvis sacīja, ka abu valstu situācijas ir "diezgan atšķirīgas".
Ziemeļkoreja "ir kodolvalsts gan pēc nosaukuma, gan realitātē un tai ir intereses kā kodolvalstij", teica pārstāvis.
Phenjana veikusi trīs veiksmīgus kodolizmēģinājumus 2006., 2009. un 2013.gadā.
Sešu pušu sarunas, kurās piedalās abas Korejas, ASV, Ķīna, Krievija un Japāna, par Ziemeļkorejas kodolambīciju samazināšanu kopš Phenjanas aiziešanas no tām 2009.gadā ir apgrūtinātas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
