No ārpuses Krievijas stāvoklis izskatās šausmīgi, un pie tā ir vainīgs valsts prezidents. 
Viņam nav izdevies daudzveidot ekonomiku, kas joprojām balstās uz dabas resursiem, modernizēt valsts pāvaldi vai integrēt valsti pārējā pasaulē. Viņš uzsāka dārgu un neveiksmīgu karu Ukrainā, kas pārvērtis Krievijas lielāko draudzīgo kaimiņu par ievainotu un dusmīgu pretinieku. Tagad viņš ir sācis jaunu militāru piedzīvojumu Sīrijā, liekot Austrumu un Rietumu attiecībām pamatīgi sasalt, kā arī izsaucis sunnītu musulmaņu naidu visā pasaulē.
Neviens vairs netic viņa patiesumam vai pat veselajam saprātam. Angela Merkele apgalvo, ka viņš dzīvo citā pasaulē. Starptautisko sanāksmju laikā viņa diplomātiskā izolācija ir labi redzama. Pat krievi slepeni smīn par personības kultu, kuru glaimojošie mediji cenšas valstī uzturēt. Tikmēr Eiropas Savienība neapmierināto "Gazprom" ir nospiedusi uz ceļiem, sankcijas ir sāpīgas, zemās naftas cenas dara savu un NATO sākusi izstrādāt atbildes plānu Kremļa agresijai pret frontes valstīm.
Īsāk sakot, laiks ir mūsu pusē. Agri vai vēlu Putins tiks gāzts vai būs spiests mainīt savu kursu. Tad Krievija kļūs par valsti, ar kuru varēsim sadarboties. Mums nepieciešama stratēģiska pacietība un neliela ierobežošanas deva, taču panikai nav pamata. Ja Putins izdarīs ko patiešām sliktu, mēs viņu atvienosim no SWIFT sistēmas, kas pilnībā apturēs Krievijas ekonomiku.
Taču patiesā aina ir citāda. Putins nevērtē sevi pēc Rietumu, bet gan pēc VDK standartiem. Vienīgais noteikums ir īstenot savu varu, atrodot citu vājības un izmantojot tās savā labā. Neveiksmes var novelt uz kādu citu, paciest vai vienkārši ignorēt. Īstenība ir tas, ko tu radi cilvēku prātos ar meliem un bailēm.
Viņa pirmais mērķis vienmēr ir Krievijas sabiedrības viedoklis. Ukrainas seriāls ir beidzies – vismaz šī sezona. Varonīgie separātisti, viņu ļaunie fašistu ienaidnieki un ciniskie, uzbāzīgie rietumnieki ir aizgājuši.
Jaunā izklaide ir aizraujošs un eksotisks piedzīvojums Sīrijā ar Asada režīmu, kuru pārstāv varonīgie cilvēcīgo vērtību aizstāvji, Krievija kā drosmīgā sabiedrotā un Rietumi kā barbarisko džihādistu atbalstītāji. Vissvarīgākais ir novest šo konfliktu līdz tikai divām izvēlēm – vai nu Asada režīms, vai "Islāma valsts" – tad Rietumiem neizbēgami nāksies nostāties Krievijas pusē.
Viņa otrs mērķis ir Rietumi. Viņš nevēlas tos iznīcināt, jo tur atrodas viņa nauda. Putins nevar atļauties arī pilna mēroga sadursmi. Taču viņš var mūs sašķelt, ietekmēt un pārspēt. Viņš mūsu nepilnības redz labāk nekā mēs paši. Mēs savu politisko, ekonomisko un drošības sistēmu uzskatām par izturīgu un domājam, ka spēsim tikt galā ar jebkuru problēmu – kā to esam vienmēr spējuši. Viņš domā, ka Rietumu varas laikmets ir beidzies un laiks ir viņa pusē.
Dažas Rietumu rīcības ir Putinam radījušas reālas problēmas – apjomīgā vīzu atsaukšana no Krievijas elites puses un viņu radiniekiem, finanšu iesaldēšana un naudas atmazgāšanas izmeklēšana varētu būt vēl sāpīgāka, īpaši tad, ja baņķieri, advokāti un grāmatveži mainītu puses un atklātu, kur un kā paslēpta nauda.
Taču Putins zina, ka Rietumu to nedarīs. Viņš domā, ka mūs vada alkatība, nevis principi. Varbūt viņam ir taisnība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
