Foto: Sputnik/Scanpix

Krievija veikli izmanto demokrātiskos institūtus savu stratēģisko interešu realizācijai. Mediji un nevalstiskās organizācijas šeit nav izņēmums. Krievija apgūst to maigās varas potenciālu. Redzam situāciju, kad nevalstiskās organizācijas kalpo agresoram arī kā legāla aģentūra. Kā rāda Ukrainas pieredze, gan mediji, gan nevalstiskās organizācijas atrodas uz hibrīdkara frontes priekšējās līnijas, daloties Ukrainas pieredzē, portālam "Delfi" norāda Hibrīdkara pretestības biroja (Ukraina) dibinātājs Jevgenijs Magda

Eksperts skaidro, ka informatīvās ietekmes fronti Krievija ir izvērsusi trijos virzienos - Krievijas iekšienē, dezinformācijas formā Ukrainā un Ukrainas nomelnošanas kampaņās ārvalstīs. Informatīvā ietekme ir hibrīdkara pamats, taču tās uzdevums nav iznīcināt, bet gan iebiedēt un demoralizēt.

Krievijas informatīvā ekspansija balstās uz krievu valodas zināšanām agresijas upurvalstīs, uzsver Magda.

Ir vairākas lietas, kam Ukrainā vajadzēja laikus pievērst uzmanību. Būtiskākā no tām ir savas informatīvās politikas trūkums. Laikā, kad notiek karš, ir grūti ieviest augstus žurnālistikas standartus, taču valdībai jāveic savs informatīvais darbs, balstoties uz atklātības principu un savu dienaskārtību. Savukārt Rietumvalstīm nevajadzētu būt iecietīgām un asi reaģēt pret Krievijas hibrīdkara metodēm, jo tās provocē uz atklātu karadarbību, uzsver eksperts.

Magda 6. maijā būs sastopams Rīgā, kur Hotel Bergs telpās uzstāsies Austrumeiropas politikas pētījumu centra rīkotā seminārā "NVO un mediju loma hibrīdkarā. Ukrainas pieredze divus gadus pēc Krievijas iebrukuma".

Vēstīts, ka pēc tautas protestiem Kijevā 2014, gada sākumā, kuros tika gāzts pret Maskavu labvēlīgi noskaņotais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un ar prokremlisko kaujinieku starpniecību veicināja bruņotu konfliktu Ukrainas austrumos.

Krievijas militāro kampaņu pavada arī informatīvais karš un propagandas izplatīšana, kurā traģiskajos notikumos tiek vainoti Rietumi un "fašisma atdzimšana".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!