Maskava mēģina radīt ietekmes zonu ar militāriem līdzekļiem, ceturtdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, piebilstot, ka NATO novērojusi plašus un agresīvus manevrus no Krievijas puses.
"Mēs novērojam masveida militarizēšanos pie NATO robežām - Arktikā, Baltijā, no Melnās jūras līdz Vidusjūrai," intervijā laikrakstam "Bild" norādīja Stoltenbergs.
"Krievija mēģina izveidot ietekmes zonu ar militāriem līdzekļiem," atzina ģenerālsekretārs.
"Mēs Krievijas pusē konstatējam agresīvus, nepieteiktus plaša mērogu manevrus. Tādēļ mums jārīkojas," uzsvēra Stoltenbergs, attaisnojot alianses lēmumu izvietot bataljonus Baltijas valstīs un Polijā.
"Tas, ko mēs darām, ir aizsardzība, mēs nevēlamies provocēt konfliktu, mēs drīzāk vēlamies novērst konfliktu. Mēs vēlamies parādīt mūsu partneriem, ka bijām klāt, kad viņiem mūs vajadzēja," piebilda Stoltenbergs.
Krievijas veiktā Krimas aneksija un agresija Austrumukrainā pamudinājusi NATO paplašināt militāro klātbūtni austrumu dalībvalstīs.
NATO aizsardzības ministri otrdien apstiprināja četru bataljonu izveidošanu Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā. Plānots, ka katrā bataljonā būs 800 līdz 1000 karavīru.
Krievija stingri iebilst pret NATO ekspansiju Austrumeiropā un pagājušajā mēnesī paziņoja, ka, reaģējot uz to, izveidos trīs jaunas divīzijas valsts dienvidrietumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
