"Ekonomiski runājot, es nebaidos par nākotni (..), bet tas, kas mums patiesībā ir nepieciešams, ir politiskā stabilitāte reģionā," sacīja Vučičs.
"Tāpēc mēs ieguldīsim lielus pūliņus, daudz laika, lai nodrošinātu tāda veida politisko stabilitāti," sacīja Vučičs, kurš solījis panākt Serbijas iestāšanos ES.
Viņš norādīja, ka sevišķi problemātiskas ir attiecības starp serbiem un musulmaņiem reģionā.
Kopš Bosnijas starpetniskā konflikta pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados attiecības palikušas saspringtas gan Bosnijā starp serbiem un musulmaņiem, gan starp Belgradu un Sarajevu.
Pēdējo mēnešu laikā pasliktinājušās arī Serbijas attiecības ar Horvātiju, kas jau tā bija vēsas, un Belgrada joprojām atsakās atzīt Kosovas neatkarību.
Vučičs sacīja, ka pēdējā laikā vērojama uzticības atjaunošanās starp Belgradu un Prištinu, bet uzsvēra, ka Serbija neļaus Kosovai iegūt sev vietu ANO.
Vučičs, kurš premjera krēslā sēdās 2014. gadā, atzina, ka nav viegli veidot draudzīgas kaimiņattiecības, ja ne gadu desmitus, bet gadsimtus reģionā valdījis naids un kari.
Balkānu konfliktos pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados tika nogalināti vairāk nekā 130 000 cilvēku un miljoni palika bez pajumtes.
"Mans sapnis ir muitas savienība starp visām Balkānu valstīm, visām teritorijām, ar visiem. Tas ir mans sapnis. Izveidot unikālu tirgu," sacīja Serbijas premjerministrs.
Viņš norādīja, ka tā nebūtu vēl viena Dienvidslāvija, bet tirgus, kas ļautu iekļūt reģionā bagātākiem cilvēkiem un lielākām kompānijām.
Sniedzot interviju divas dienas pirms došanās vizītē uz Franciju, premjers uzsvēra Serbijas valdības entuziasmu pievienoties ES, neskatoties uz skepticismu tautā.
"Mums vairākums cilvēku domā, ka ES kaitē mūsu nacionālajām interesēm, tas ir fakts, es to nevaru noliegt," atzina Vučičs.
Kāda šogad veikta aptauja liecina, ka referendumā par iestāšanos ES to atbalstītu tikai 48% vēlētāju.
Tomēr Vučičs noraidīja ideju, ka Serbija balansē starp Eiropu un Krieviju.
Serbija atteicās rīkoties līdzīgi kā ES un piemērot sankcijas Krievijai pēc iebrukuma Ukrainā, un Maskava savukārt atbalsta Belgradu, neatzīstot Kosovas neatkarību.
"Mēs esam uz ES ceļa. Vienīgā atšķirība ir, jā, mēs vēlētos palikt ļoti labās attiecībās ar krieviem," sacīja Vučičs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
