Foto: Reuters/Scanpix

Lielbritānija varētu izstāties no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un līdz ar to arī no Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT). Lielbritānijas premjere Terēze Meja par šo mērķi sola cīnīties, īstenojot 2020. gada parlamenta vēlēšanu kampaņu, liecina "The Telegraph" rīcībā esoša informācija.

Meja, strādājot par iekšlietu ministri, jau 2012. gadā mudināja Lielbritāniju domāt par izstāšanos no ECT. Viņasprāt, ECT cilvēktiesību normas traucē Lielbritānijai efektīvi cīnīties ar noziedzību, terorismu un kontrolēt imigrāciju.

Konservatīvo partija jau ilgstoši vēlējusies mainīt esošās attiecības ar ECT, taču tagad iespējamās reformas aizkavējušas "Brexit" pārrunas. Pieņemt vienlaicīgi lēmumus gan par "Brexit", gan ECT parlamentam varētu būt pārāk sarežģīti, tāpēc nolemts šo jautājumu pārcelt līdz laikam, kad būs radusies skaidrība par Lielbritānijas attiecībām ar ES.

Konservatīvo partija prognozē, ka tas varētu notikt pirms 2020. gada vēlēšanām, raksta "The Telegraph".

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normas, kas, piemēram, nepieļauj verdzību un cilvēku tirdzniecību, pēc izstāšanās no konvencijas tikšot pielāgotas Lielbritānijas likumdošanai.

Arī pašā Lielbritānijā valda neviennozīmīga attieksme par dalību ECT. 2012. gadā lielu ažiotāžu izraisīja ECT lēmums neļaut no valsts izraidīt radikālo islāmistu sludinātāju Abu Katadu.

Lielbritānija vēlējās Abu Katadu, kurš savulaik tika uzskatīts par Osamas bin Ladena tuvāko līdzgaitnieku Eiropā, deportēt uz Jordāniju, neskatoties uz viņa paša bažām par iespējamu spīdzināšanu. ECT lēmums ļāva Jordānijas pilsonim saglabāt bēgļa statusu Lielbritānijā.

Lielbritānija par Katadu izraidīšanu vienojās ar Jordāniju 2013. gadā, parakstot īpašu nolīgumu, ko pieļāva ECT normas.

ECT nav Eiropas Savienības institūcija, tāpēc "Brexit" nenozīmētu Lielbritānijas izstāšanos no ECT.

ECT ir starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts, tajā skaitā, Latvija, ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības. Eiropas Cilvēktiesību tiesas mājaslapas adrese atrodama šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!