No bijušā Siguldas mēra grib piedzīt 80 000 latu

Kā informēja prokurors, prasības pieteikumā Siguldas tiesai lūgts piedzīt no Puķīša bez jebkāda pamata no Siguldas novada pašvaldības budžeta viņam izmaksātos 48 090 latus un no Rīgas rajona pašvaldības budžeta viņam izmaksātos 31 084 latus par labu Siguldas novada pašvaldībai.

Rīgas rajona prokuratūrā pagājušā gada nogalē tika pabeigta aptuveni gadu ilgā pārbaude par toreizējā Siguldas novada domes deputāta un domes priekšsēdētāja Puķīša nelikumīgu atrašanos amatā. Pārbaudes gaitā konstatēts, ka saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008.gada 2.jūlija lēmumu noraidīta Puķīša kasācijas sūdzība kriminālprocesā. Tādējādi spēkā stājies Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2007.gada 13.aprīļa spriedums, ar kuru Puķītis atzīts par vainīgu Krimināllikuma 319.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā - par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši neizdara darbības, kuras tai pēc likuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai, ja tas izraisījis smagas sekas - zaudējumus Siguldas novada domei 109 588 latu apmērā, kas likuma izpratnē ir liels apmērs.

Neraugoties uz šo spriedumu, Puķītis ieņēma Siguldas novada domes deputāta, Siguldas novada domes priekšsēdētāja un Rīgas rajona padomes priekšsēdētāja amatu.
Puķītis jau 2008.gada 2.jūlijā zaudēja Siguldas novada domes deputāta statusu pirms termiņa. Pārbaudē konstatēts, ka saskaņā ar likumu par pašvaldībām persona, kura nav attiecīgā sasaukuma domes deputāts, nevar būt domes priekšsēdētājs, proti, zaudējot domes deputāta statusu, persona nevar likumīgi ieņemt domes priekšsēdētāja amatu.

Tāpat prokurors norāda, ka likuma par pašvaldībām 81.pants nosaka, ka visi attiecīgā rajona pagastu padomju, domju un rajona pilsētu domju priekšsēdētāji veido rajona padomi, bet 83.panta 2.daļa nosaka, ka rajona padomes priekšsēdētāju ievēl no vietējo domju priekšsēdētāju vidus. No minētajām tiesību normām izriet, ka novada domes priekšsēdētāja, kā arī rajona padomes priekšsēdētāja amatu nevar ieņemt persona, kura nav attiecīgās novada domes deputāts, un proti, pēc notiesājoša tiesas sprieduma spēkā stāšanās 2008.gada 2.jūlijā Puķītis zaudēja arī Siguldas novada domes priekšsēdētāja un Rīgas rajona padomes priekšsēdētāja amatu.

Prokurors vērš uzmanību uz faktu, ka, neraugoties uz iepriekš minēto, Puķītis turpināja pildīt visu uzskaitīto amatu pienākumus abās pašvaldībās, kā arī turpināja saņemt deputāta darbības nodrošināšanai paredzētās materiālās garantijas līdz 2009.gada 1.jūlijam, kad tika ievēlēts Siguldas novada domes jaunais sasaukums, bet Rīgas rajona padome likvidēta saskaņā ar veikto rajonu pašvaldību reorganizāciju.

Reinis pauda sašutumu: "Kā tas ir iespējams, ka krimināli sodīts cilvēks var vadīt vienu no lielākajām pašvaldībām Latvijā."

Laika periodā no 2008.gada 2.jūlija līdz 2009.gada 1.jūlijam no Siguldas novada budžeta kā deputāts, kas ievēlēts par Siguldas novada domes priekšsēdētāju, Puķītis bez jebkāda likumīga pamata ieguvis materiālās vērtības 48 090 latu apmērā, kas sastāv no darba algas, prēmijām, piemaksām, kompensācijām, komandējumu dienas naudām un pabalstiem, kā arī par Puķīti samaksātajiem nodokļiem. Tāpat šajā pašā laika periodā Puķītis kā deputāts, kas ievēlēts par Rīgas rajona padomes priekšsēdētāju, no Rīgas rajona padomes budžeta bez jebkāda likumīga pamata ieguvis materiālās vērtības 31 084 latu apmērā, kas sastāv no darba algas, piemaksām un pabalstiem, kompensācijām, kā arī par Puķīti samaksātajiem nodokļiem.

2008.gada 2.jūlijā, zaudējot likumā noteikto pašvaldības deputāta statusu, saistību tiesības izbeidzās, bet darba alga un ar to saistītie maksājumi viņam maksāti līdz 2009.gada 1.jūlijam, un minētais gadījums nav apspriežams pēc Darba likuma tiesību normām. Civillikuma 2389.pants nosaka, ka, ja kādam ir bez jebkāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad to var no viņa atprasīt. Attiecībā uz šādu atprasījumu nav nekādas nozīmes, vai tāda priekšmeta iegūšanai nav bijis pamata no paša sākuma vai pamats, kas agrāk bijis, vēlāk atkritis, prasības pieteikumā min prokurors.

No iepriekš norādītajām tiesību normām izriet, ka Puķītim nelikumīgi izmaksāti Siguldas pašvaldībai un Rīgas rajona pašvaldībai piederoši līdzekļi, tādā veidā pārkāpjot likumu par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, uzskata Reinis.

Prokurors arī atzīmē, ka Siguldas novada dome un arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija atteikusies atprasīt no Puķīša viņam nepamatoti izmaksātos Siguldas novada budžeta līdzekļus un attiecīgi arī Rīgas rajona pašvaldības budžeta līdzekļus, uzskatot, ka Puķītis likumīgi saņēmis atalgojumu. Savukārt Prokuratūras likumā ir noteiktas prokurora tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu, konstatējot likumpārkāpumu, kuram nav nozieguma pazīmju, ja ar brīdinājuma, protesta vai iesnieguma palīdzību nav iespējams atjaunot likumību, prokurors vēršas tiesā ar prasības pieteikumu. Ar likumā norādītajiem prokurora reaģēšanas institūtiem šajā gadījumā nav iespējams atjaunot likumību attiecībā uz Siguldas pašvaldības un Rīgas rajona pašvaldības mantiskajām interesēm nodarīto kaitējumu, tādēļ tiesā iesniedzams prasības pieteikums pret Puķīti, skaidroja Reinis.

Tikmēr Siguldas tiesā šā gada 3.februārī turpināsies tiesas sēde pret Puķīti par 109 588 latu zaudējumu piedziņu. Pagājušā gada 21.septembra tiesas sēdē pēc Reiņa lūguma tika nolemts šajā lietā pieaicināt arī Siguldas novada domi.

Reinis Siguldas pašvaldības interesēs iesniedza prasību pret Puķīti par pašvaldībai nodarīto zaudējumu piedziņu.

Kā iepriekš informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks, 2008.gada gada 2.jūlijā likumīgā spēkā stājās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedums, ar kuru Puķītis notiesāts par Krimināllikuma 319.panta 2.daļā paredzētā nozieguma izdarīšanu - par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši neizdara darbības, kuras tai pēc likuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai, ja tas izraisījis smagas sekas - zaudējumus Siguldas novada domei 109 588 latu apmērā, kas likuma izpratnē ir liels apmērs.

Puķītis, būdams Siguldas pilsētas domes priekšsēdētājs - valsts amatpersona, kura ir atbildīga par likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" ievērošanu pašvaldības darbā, - pieļāva, ka Siguldas pašvaldībai piederošās 15 SIA "Siguldas senleja" kapitāldaļas 2002.gadā tika pārdotas par samazinātu vērtību, nodarot pašvaldībai zaudējumus 109 588 latu apmērā.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu Puķītim par šī nozieguma izdarīšanu piespriests kriminālsods naudas soda veidā - 50 minimālo mēnešalgu apmērā.

Krimināllietas iztiesāšanas gaitā Siguldas novada dome atteicās no tiesībām piedzīt kaitējuma kompensāciju no Puķīša, tādēļ, ievērojot Prokuratūras likumā un Civilprocesa likumā noteiktās prokurora pilnvaras pašvaldības interešu aizsardzībā, prasību pret Puķīti par Siguldas pašvaldībai nodarīto zaudējumu piedziņu cēlis Rīgas rajona prokuratūras prokurors.

Kā ziņots, notiesājošo Centra rajona tiesas spiedumu negrozītu atstāja arī Rīgas apgabaltiesa un Augstākā tiesa.

Puķītis pēc šī sprieduma spēkā stāšanās pauda, ka nedomā pamest amatu. Tā kā tiesas spriedumā nav norādīts, ka amats jāpamet, tad Puķītis to nedarīs, iepriekš informēja Rīgas rajona padomes sabiedrisko attiecību padomniece Gunta Darbiņa.

Puķītis arī iepriekš norādīja, ka savu vainu neatzīst un apsverot iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo "dīvains šķiet sods par neizmantotām priekšsēdētāja tiesībām, nevis pienākumu neparakstīt domes lēmumu un nodot to deputātiem atkārtotai izskatīšanai".

Kā ziņots, saskaņā ar apsūdzību 2002.gada 24.aprīlī Siguldas pilsētas domes sēdē tika nolemts Andrim Eglem pārdot pašvaldībai piederošās SIA "Siguldas senleja" 15 kapitāla daļas par 41 117 latiem, tādējādi radot domei zaudējumus 109 588 latu apmērā.

Norādītā kapitāla daļu vērtība tika pamatota ar 1997.gada SIA "Nekustamā īpašuma aģentūra-T" veikto novērtējumu, kaut arī kapitāla daļu vērtība 2002.gadā bija pieaugusi līdz 150 705 latiem.

Līdz ar to Siguldas domes lēmums bija pretrunā ar likumu "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", kas noteic, ka pašvaldības manta atsavināma un nododama īpašumā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Puķītis, būdams atbildīgs par šī likuma noteikumu izpildi, tomēr parakstīja lēmumu par kapitāla daļu pārdošanu, neizmantojot savas tiesības neparakstīt domes lēmumu un nodot jautājumu atkārtotai izskatīšanai, iepriekš norādīja apsūdzība.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, par Siguldas pilsētas domes priekšsēdētāju Puķītis tika ievēlēts 1997.gadā, bet 2003.gadā kļuva par jaunizveidotā Siguldas novada domes priekšsēdētāju. Kopš 1997.gada viņš ir arī Rīgas rajona padomes priekšsēdētājs.

2006.gadā Puķītis kandidējis 9.Saeimas vēlēšanās no Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas ceļš" vēlēšanu apvienības saraksta, taču parlamentā netika ievēlēts.