Māra Lībeka: Atkal maksāsim!  (67)

Maihailovs bija vērsies ECT ar sūdzību par to, ka viņš pret savu gribu vairāk nekā 11 gadus pavadījis dažādās slēgta tipa psihiatrijas iestādēs, kur apstākļi bijuši sliktāki nekā cietumā. Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas spriedumu viņš bija atzīts par rīcībnespējīgu, pašam nemaz to nezinot. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa procesa laikā nav nosūtījusi Mihailovam ne lēmumu par lietas ierosināšanu, ne pavēstes par tiesas sēdēm, ne pieņemtos lēmumus par tiesu psihiatriskās ekspertīzes nozīmēšanu, ne pieņemto nolēmumu par viņa atzīšanu par rīcības nespējīgu. Eiropas Padome ir noteikusi, ka "personai jābūt tiesībām tikt personīgi uzklausītai jebkādā procesā, kas var ietekmēt personas rīcības spēju". To pašu nosaka arī Civilprocesa likums – persona, par kuru rīcībspēju lemj tiesa, ir lietas dalībnieks.

Kad sazinājos ar šo tiesu, lai noskaidrotu, vai tur tiks izvērtēta tiesnešu rīcība vai vismaz pārrunāts šis gadījums, lai turpmāk tādi neatkārtotos, saņēmu atbildi, ka tiesai neesot informācijas par ECT spriedumu Mihailova lietā. Ja kāds prasīšot skaidrojumus, tad tādus sniegšot. Tātad vilciens iet tālāk un neviens iepriekšējās pieturās negrasās atgriezties. Ministru Kabineta pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās šos pārkāpumus nevar novērst, jo tas nevar saukt tiesnesi pie disciplināratbildības. Lietas iztiesāšana starptautiskajā tiesā ilgst vairākus gadus, tādēļ piemērot disciplināratbildību ir neiespējami. Taču ir iespējams pašai tiesai izvērtēt pieļautās smagās kļūdas un aizsūtīt tiesnesi, kas tās pieļāvis, kvalifikācijas celšanas kursos. Grūti gan iedomāties, ka šādi likuma pārkāpumi tiek pieļauti, tiesnesim to neapzinoties jeb netīšām. Šajās dienās ir sākusies ikgadējā tiesnešu kvalifikācijas novērtēšana, tāpēc būtu svarīgi vērtētājiem iepazīties vismaz ar pēdējiem ECT spriedumiem , lai pārliecinātos, cik daudz pie valstij negatīvajiem spriedumiem ir vainojami konkrētie pašmāju tiesneši. Tas varētu būt viens no kvalifikācijas rādītājiem.

Izlasot lietu, mulsina fakts, ka valdība ir maldinājusi ECT, norādot savā skaidrojumā, ka Tiesībsargs, kurš apmeklējis Mihailovu, nav konstatējis nekādus pieteicēja tiesību pārkāpumus. Tiesībsargs Ministru Kabineta pārstāvim starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās raksta, ka "ņemot vērā G. Mihailova pārbaudes laikā konstatētās problēmas, kā arī citas saņemtās sūdzības, Tiesībsarga birojs saskatīja, ka līdzīgas problēmas ir arī citos valsts sociālās aprūpes centros".

Rīcībnespējas atņemšanā Mihailovam piedalījās arī tiesu psihiatrijas eksperti un arī viņiem vajadzētu atbildēt par notikušo. Vai tas nav kārtējais fakts, kas liecina par to, ka Latvijā daudz lielāka uzmanība nekā līdz šim jāpievērš tiesu psihiatrisko ekspertīžu kvalitātei? "Diemžēl man jāatzīst, ka tiesu psihiatrijas programma, ko piedāvā Rīgas Stradiņa universitāte, nav pietiekami augstā līmenī un tā būtu jāpārskata, jo tiesu psihiatrija ir tikai rezidentūras divu gadu programma," secina Maira Čentoricka, Tiesu ekspertu biroja vadītāja, tiesu ekspertu padomes priekšsēdētāja.

Atgādināšu, ka aizvadītajā gadā ECT uzlika par pienākumu Latvijas valstij samaksāt Valentīnai Beierei 9000 eiro (6325 latus) par piespiedu ievietošanu psihiatriskajā klīnikā. Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas psihiatri diagnosticēja, ka sieviete esot nepieskaitāma. Beiere 2004. gadā vērsās tiesā ar prasības pieteikumu par atlīdzības piedziņu no "Psihiatrijas centra", taču visu instanču tiesas viņas prasību noraidīja. Ja psihiatri pasaka, ka nepieskaitāma, ko tur tiesai vairs piebilst… Arī šis gadījums netika izvērtēts.

Tieslietu ministrijā ir izveidota darba grupa, kas pārskata medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas kārtību. Būtu, protams, lietderīgi, ja ministrija panāktu, ka tiek pārskatīta arī tiesu psihiatrijas ekspertu sertifikācijas kārtība, pievēršot daudz lielāku uzmanību nekā līdz šim ārstiem, kuri snieguši tādus slēdzienus tiesām, kas vēlāk noveduši līdz ECT Strasbūrā.