Latvija ir izteikusi gatavību pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (Organization for Economic Co-operation and Development – OECD). OECD ir izveidota Otrā Pasaules kara izskaņā atbilstoši Māršala plānam, un kļuvusi par globālās ekonomikas nozīmīgāko dalībnieku. Organizāciju vada viens no cienījamākajiem un ietekmīgākajiem starptautisko organizāciju vadītājiem Anhels Gurija (Angel Gurria). OECD ir nozīmīga loma ne tikai organizācijas 34 dalībvalstīs – tā sniedz savus ieteikumus un atbalstu G7 un G20 valstīm, un pasaules valstu vadītāji tiekas OECD, lai apspriestu globālās ekonomikas jautājumus un meklētu risinājumus sarežģītās ekonomiskās problēmās.
Lai gan iestāšanās OECD nav negatīvu aspektu, ir būtiski un noderīgi saprast, kā darbojas pievienošanās jeb iestāšanās process, un kādi būs Latvijas ieguvumi. Dalība šajā organizācijā Latvijai nodrošinās iespēju piekļūt plašam un daudzpusīgam OECD ekspertu, padomdevēju un spektram, kas atbalstītu politikas veidotājus "labāka pārvalde labākai dzīvei'' (Better Policies for Better Lives) radīšanā.
Iestāšanās OECD nav tikai formalitāte; tas ir stingrs un tehnisks process, kas kalpo par katalizatoru, lai veiktu reformas valstī. Piemēram, nesen OECD Pretkorupcijas darba grupa (Working Group on Bribery - WGB) publicēja ziņojumu par Latviju, kurā tika dotas norādes par to, kas Latvijai būtu darāms, lai ievērotu OECD Konvencijā par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (OECD Convention on Combating Bribery of Foreign Public Officials in International Business Transactions) paustās prasības. Lai gan kāds var uzskatīt, ka šis ziņojums izvirza apsūdzību Latvijas valdībai vai finanšu pakalpojumu nozarei, patiesībā tas tā nebūt nav. WGB ziņojumi par valstīm, kas paraksta šo Konvenciju, ir skaidri un dažkārt strikti, un Latvija kā Konvencijas parakstītāja nav izņēmums. Tas ir situācijas tehnisks izvērtējums, kurā norādīts, kas Latvijai, pēc WGB domām, ir jāizpilda. Šeit netiek meklēts vainīgais.
OECD ziņojumi valstīm var šķist stingri, taču tie ir arī noderīgi. To mērķis ir uzsvērt labo praksi un izteikt konstruktīvu kritiku. Tiek vērtēta Latvijas likumdošana, politika un prakse plašā problēmjautājumu kontekstā, mobilizējot 21 OECD ekspertu komitejas un OECD Sekretariāta zināšanas un pieredzi, lai izvērtētu Latvijas politiku un ieteiktu veicamās izmaiņas, kas to pietuvinātu OECD standartiem un labākajai praksei.
Tādējādi, pievienošanās process atbalsta reformu programmu, kas palīdzēs Latvijai straujāk virzīties savu politikas prioritāšu virzienā, kas ir kopīgas visām OECD dalībvalstīm: korporatīvās pārvaldības sistēma valsts uzņēmumiem, tirdzniecības veicināšana un investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana, nevienlīdzības mazināšana, nodokļu sistēmas uzlabošana, un izglītības, veselības un darba tirgus politiku efektivitātes optimizācija.
OECD galvenais princips ir veicināt "labāku pārvaldi labākai dzīvei". To var īstenot vairākos veidos, piemēram, iesakot izmaiņas patērētāju aizsardzības politikā, lai labāk aizsargātu indivīdus, kas veic pirkumus tiešsaistē, vai ierosinot jaunus un novatoriskus veidus, kā padarīt valdības darbu efektīvāku. Primārie labuma guvēji no pievienošanās OECD būs Latvijas iedzīvotāji. OECD neizsaka pārmetumus kādam atsevišķam uzņēmumam vai indivīdam. Tā sadarbojas ar valdības amatpersonām, lai palīdzētu valdībai pieņemt labākus lēmumus, kas radīs labvēlīgākus dzīves apstākļus dalībvalsts iedzīvotājiem.
Ieguvumi turpinās arī pēc pievienošanās procesa noslēgšanās. Citējot bijušās Čīles prezidentes Mišelas Bašelē (Michèle Bachelet) teikto pēc viņas vadītās valsts iestāšanās šajā organizācijā 2009.gadā, OECD ir "valstu klubs, kas veicina un sekmē labāko praksi". Kā šīs organizācijas dalībvalstij, Latvijai būs iespēja piekļūt OECD pētniecības un analīzes resursiem, piedalīties politiskās diskusijās par aktuālākajiem jautājumiem, un sniegt savu ieguldījumu ietekmīgajā OECD darbā, nosakot jaunus globālos standartus.
OECD veicina pasaules iedzīvotāju, nodokļu maksātāju un vēlētāju ekonomisko un sociālo labklājību. Dalība OECD ir ļoti daudzveidīga, jo tā apvieno valstis, kas atrodas dažādās ekonomiskajās situācijās, un kurām ir atšķirīga pieredze un perspektīvas. OECD ietvaros sadarbība norisinās ne tikai starp tās dalībvalstīm - organizācija sadarbojas ar vairāk nekā 100 citām ekonomikām visā pasaulē. Ņemot vērā izaicinājumu, ar ko saskaramies, globālo raksturu, attīstītajām un jaunattīstības ekonomikām ir jāstrādā kopā, un tās vairs nevar atļauties palikt savstarpējā atšķirtībā.
Latvijas pievienošanās procesā nav noteikts laika grafiks vai termiņš. Katra kandidātvalsts kļūst par organizācijas dalībnieci, kad tā ir izpildījusi sava pievienošanās procesa prasības, un kad OECD Padome ir pieņēmusi lēmumu aicināt kandidātvalsti pievienoties. Saskaņā ar Latvijas iestāšanās sarunu "ceļa karti", pievienošanās grafiku nosaka Latvija, un tas ir atkarīgs no sasniegtā progresa OECD standartu un labākās prakses virzienā. Latvijas pievienošanās OECD nav nekādā veidā saistīta ar sasniegto progresu citās valstīs, kas plāno pievienoties šai organizācijai.
Ir noteikti jāatzīmē, ka Latvija ir paveikusi ievērojamu darbu un panākusi progresu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir parādījis patiešām disciplinētu un mērķtiecīgu sniegumu. Viņa vadītā komanda, kuras sastāvā ir Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, ir veikusi apjomīgu darbu, lai nodrošinātu to, ka Latvija izpilda sev doto uzdevumu pēc iespējas efektīvāk un ātrāk.
Savukārt, OECD ir darījusi visu iespējamo, lai palīdzētu Latvijai pievienoties šai organizācijai. OECD Juridiskā dienesta vadītāja Nikolā Bonuči (Nicola Bonucci) vadībā Latvija ir paveikusi nozīmīgu darbu OECD sarežģīto formalitāšu kontekstā. Patiešām augstu vērtējams ir arī Latvijas valdības pārstāves Parīzē Ivitas Burmistres ieguldījums Latvijas progresa veicināšanā.
Jāuzsver, ka iestāšanās OECD ir tehnisks, un nevis politisks process. OECD neveic pārrunas ar finanšu nozari vai uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem. Tā sadarbojas ar Latvijas valdību. OECD dalībvalstis neliek šai organizācijai veikt noteiktas darbības, tomēr katra valsts izmanto pievienošanās procesu, lai apspriestu bažas, kas varētu rasties pievienošanās gaitā.
Sarežģītu jautājumu risināšana neietver kādas nozares, valdības pārstāvja vai citas personas vainošanu. Tas ir kopīgs darbs, kas palīdz atrast veidu, lai padarītu pievienošanās procesu efektīvu. Tā ir arī labuma gūšana, pieņemot lēmumu par to, kura prakse Latvijai būs vislabākā. Pievienojoties šai organizācijai labumu gūs valdība, uzņēmēji un Latvijas iedzīvotāji, kopīgi veicinot šī procesa īstenošanu, atbilstoši Latvijas izvēlētajam grafikam.
Būtiski atzīmēt, ka Latvijas dalība sniegs ievērojamu labumu OECD, jo Latvija var piedāvāt nozīmīgu ieguldījumu, daloties ar savas labās prakses piemēriem un cita veida pienesumu. Tādejādi Latvijas pievienošanās OECD ir abpusēji izdevīga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
