Foto: F64
Pērn Ekonomikas ministrijas (EM) padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs lielākais atalgojums bijis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājai Valentīnai Andrējevai - 55 382 lati, savukārt lielākais parāds – 327 621 lats – Privatizācijas aģentūras priekšsēdētājam Arturam Grantam, vēsta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas.

Kā liecina amatpersonu iesniegtās deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), pērn EM padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs lielākais atalgojums bijis Andrējevai - 55 382 lati, kurai seko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols ar 23 473 latiem, Grants - ar 22 735 latiem, Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme ar 14 843 latiem, ''Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras'' direktors Valdis Blome ar 8 680 latiem un Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs ar 4 366 latiem, kaut gan jāatzīmē, ka Slokenbergs TAVA direktora amata pienākumus sāka pildīt 2009.gada 24.augustā.

Andrējeva starp EM padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem ir otra lielākā parādniece ar 194 814 latiem, viņai ar 139 509 latu parādu seko Blome, Ozols ar 52 687 latiem un Slokenbergs ar 44 896 latiem.

Jaunzemei nav nedz parādu, nedz arī aizdevumu.

Visvairāk aizdevumu izsniegusi Andrējeva - 29 500 latu, kurai seko Ozols ar 18 510 latiem, Slokenbergs ar 13 258 latiem un Grants ar 6 000 latiem.

Blomem nav nedz aizdevumu, nedz arī uzkrājumu.

Savukārt lielākie uzkrājumi ir Ozolam - 17 827 lati, kuram seko Jaunzeme ar 12 914 latiem, Andrējeva ar 8 973 latiem, Grants ar 5 507 latiem un Slokenbergs ar 3 806 latiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!