Lauksaimnieki sašutuši: bezakcīzes degvielas limita palielināšana nav ZM budžeta prioritāte  (35)

Savu sašutumu trešdien tikšanas laikā lauksaimnieki pauduši finanšu ministram Andrim Vilkam (V).

Pēdējo gadu laikā bezakcīzes degvielas saņemšanai pieteikto platību skaits ir pieaudzis, bet piešķirtās degvielas kopapjoms saglabājies krīzes gados noteiktajā līmenī.

Pēc spēkā esošajiem noteikumiem limits uz vienu hektāru ir 85,51 litrs. Šogad pieteiktās platības bezakcīzes dīzeļdegvielas saņemšanai ir 1,062 miljoni hektāri un katru gadu šī platība pieaug.

Nepalielinot zemniekiem paredzētas bezakcīzes dīzeļdegvielas apjomu, proporcionāli samazināsies limita apjoms uz vienu hektāru. Esošais limits jau tā atsevišķās nozarēs sedz tikai vienu trešdaļu no nepieciešamā daudzuma, nemainot atbalsta apjomu kārtējo reizi tiek samazināta lauksaimnieku konkurētspēja salīdzinājumā ar citām valstīm.

„Jau vairākus mēnešus runājām ar ZM un norādījām, ka apstrādātas platības pieaug un lauksaimniekiem pietrūkst dīzeļdegvielas - īpaši pēc šīs vasaras ražas novākšanas laika. Esam ļoti nepatīkami pārsteigti, ka šo jautājumu ZM nav iekļāvusi budžeta pieprasījuma prioritātēs. Vai lauksaimnieku konkurētspēja vairs nav ZM prioritāte? Ar vienu roku kopīgi cīnāmies, lai izlīdzinātu konkurences nosacījumus Eiropā, bet pašu mājās, liekam lauksaimnieku attīstībai šķēršļus?" ir sašutis Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Lauksaimnieki jau atkārtoti finanšu ministram pauda neapmierinātību ar Ministru kabinetā apstiprināto Nekustamā īpašuma nodokļa paketi, kurā paredzēts papildlikmi neapstrādātai zemei noteikt tikai 1,5% apjomā, kamēr lauksaimnieki iestājas par papildlikmi 3,5% apmērā.

Diskusijās ar ministru lauksaimnieki atzina, ka nodoklis, protams, nav vienīgais instruments kā neapstrādāto zemi atkal izmantot ražošanā, un vienojas ar finansu ministru kopīgi meklēt instrumentus, kas motivētu zemes īpašniekus, kas šobrīd zemi neapstrādā, nodot nomā vai pašiem sākt lauksaimniecisko ražošanu. Par instrumentiem zemes īpašnieku motivācijai atkal izmantot zemi ražošanā lauksaimnieki un ministrs vienojās vēlreiz diskutēt jau tuvākajā laikā.

Zemnieku Saeima gan uzsvērusi, ka turpinās sarunas ar Saeimas deputātiem, lai tos pārliecinātu, ka nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme neapstrādātai zemei 1,5% ir jāpalielina.

Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons pēc sarunas ar finanšu ministru atzīst: „Lauksaimnieki nepārtraukti risina konkurētspējas paaugstināšanas jautājumus ne tikai Latvijā, bet arī cīnoties par līdzvērtīgu konkurenci Eiropā. Bija patīkami, ka finansu ministrs novērtēja un paslavēja lauksaimnieku paveikto savu tiesību aizstāvēšanā Eiropā. Tas ir kā piemērs, ka nevalstiskas organizācijas spēj strādāt ciešā komandā ar ministrijas un valdības pārstāvjiem. Acīmredzot mums vēl vairāk jāuzlabo sadarbība ar Zemkopības ministriju, lai risinātu iekšējās konkurētspējas jautājumus un saskaņojot pozīcijas par kopējo Lauku attīstību, neradot pārpratumus."

Arī finanšu ministrs Vilks atzinīgi vērtējis notikušās sarunas ar lauksaimniekiem un saskata nepieciešamību risināt nozarei aktuālus jautājumus.

„Veiksmīgai Latvijas ekonomikas attīstībai ir nepieciešama visu tai pieejamo resursu pēc iespējas efektīvāka izmantošana, tādēļ jau tuvākajā laikā vajadzētu rast konkrētus risinājumus, kas veicinātu neapstrādātas lauksaimniecībā izmantojamās zemes atgriešanu ekonomiskajā apritē. Runājot par Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas paaugstināšanu šī brīža nevienlīdzīgajā starptautiskajā konkurencē, būtiski ir salāgot nozares pārstāvju izvirzītās prioritātes ar valsts budžetā paredzamiem atbalsta mehānismiem, vienlaikus ievērojot izvirzītos budžeta deficīta mērķus," norāda Vilks.