Apkopojot datus par 1767 no 2017 vēlēšanu iecirkņiem, pret AES projektu balsojuši 62,7% referenduma dalībnieku, bet par - gandrīz 34%.
Lai gan referenduma rezultāti nav juridiski saistoši, tomēr eksperti pieļāvuši iespēju, ka noraidošs balsojums līdz ar gaidāmo varas maiņu padara AES projekta nākotni nenoteiktāku, turklāt tas varētu negatīvi ietekmēt investoru attieksmi.
Jau paredzams, ka pēc vēlēšanām pie varas varētu nākt kreisi populistiskā Darba partija un centriski kreisie sociāldemokrāti, kas par trešo koalīcijas partneri pieaicinājuši labēji populistisko partiju "Kārtība un taisnīgums".
Darba partija līdz šim zināmā mērā atbalstījusi AES projektu, tikmēr sociāldemokrāti savus vēlētājus mudināja balsot pret kodolspēkstacijas būvi, apšaubot projekta "tehnisko un komerciālo jēgu".
"Mēs neplānojam nekavējoties atteikties no projekta, bet atgriezīsimies pie izsmeļošas analīzes," pirms referenduma izteicās sociāldemokrātu līderis Alģirds Butkevičs.
Partija "Kārtība un taisnīgums" savā programmā AES projektu gan atbalsta, bet domājams, ka tās viedoklis varētu nebūt izšķirošais.
Līdzšinējā Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu premjera Andrjus Kubiļus valdība šo projektu uzskatīja par svarīgu Lietuvas enerģētiskās neatkarības garantu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
