Premjers Valdis Dombrovskis (V) atbildīgajām ministrijām uzdos pārskatīt algu palielināšanu dažās valsts kapitālsabiedrībās un piedāvāt "piezemētāku risinājumu", portālam "Delfi" apliecināja valdības vadītāja preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Premjers saprotot, ka atsevišķās kapitālsabiedrībās atalgojums ir zems un problēmas jārisina, taču neatbalsta risinājumu "trekno gadu stilā", kad algas tiek palielinātas vairākas reizes. Premjers uzdevis satiksmes, ekonomikas, zemkopības un veselības ministrijām ņemt vērā esošo situāciju un izvēlēties piezemētākus risinājumu atalgojuma palielināšanai. Tas nozīmē, ka tajos uzņēmumos, kur atalgojums jau būtiski palielināts, to nāksies samazināt.
Premjers uzskata, ka atalgojumam jābūt atbilstošam un samērojam ar darba rezultātiem un gadījumā ar "Latvijas Dzelzceļu" vai "Latvenergo" vadības atalgojumu pamatojuma nav bijis.
Dombrovskis uzsver, ka iepriekš pieņemto noteikumu mērķis bija atcelt algu ierobežojumus, tomēr "to darot pakāpeniski un sabalansēti, nevis šādi". Tāpēc ministrijām arī uzdots piedāvāt piezemētāku un pamatotāku risinājumu atalgojuma palielināšanai, skaidroja Panke.
Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir pieprasījis ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces paskaidrojumus par AS "Latvenergo" vadības atalgojuma palielināšanu un tās pamatojumu, portālu "Delfi" informēja ministra preses sekretāre Daiga Grūbe. Vienlaikus gan ministrs atzīst, ka šo algu palielināšanas iespēju formāli iepriekš jau apstiprinājusi valdība.
Ņemot vērā, ka "Latvenergo" kapitāla daļu turētājs Pūce lēmumu par uzņēmuma vadības struktūras izmaiņām un arī vadības atalgojumu ir pieņēmis ministra prombūtnes laikā, Pavļuts pirmdien, uzreiz pēc atgriešanās no atvaļinājuma, ir uzdevis Pūcem sniegt paskaidrojumu par šo 2012.gada nogalē pieņemto lēmumu.
Skaidrojums arī jāsniedz par uzņēmuma valdes locekļu papildu un jaunajiem darba uzdevumiem, uzņemoties jaunizveidoto direktoru amata pienākumus, atalgojuma līmeņa izmaiņām un tā atbilstību un samērojamību ar vidējo atalgojuma līmeni sektorā, reģionā, kā arī citos uzņēmumos ar valsts kapitāla daļām. Tāpat ministrs ir uzdevis sniegt informāciju par "Latvenergo" valdes locekļu novērtēšanas rezultātiem, kas kalpoja par pamatu akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.
Pavļuts norāda, ka "Latvenergo" vadības atalgojuma līmeņa pārskatīšana, kam teorētiski bija Ministru kabineta mandāts, ir kapitāla daļu turētāja kompetence. Tieši kapitāla daļu turētājam, apstiprinot vadības struktūras izmaiņas un nosakot atalgojumu, esot jāizvērtē katra valdes locekļa un visas valdes darbs, kompetences, sasniegtie rezultāti, kā arī jānosaka stratēģiskie mērķi nākamajam atskaites periodam.
Lai arī premjers un Ministru kabinets iepriekš atbalstījuši Satiksmes ministrijas piedāvātos grozījumus noteikumos, kas sniedz iespēju valsts lielāko uzņēmumu valdes locekļiem savienot amatus ar citiem amatiem uzņēmumā, ekonomikas ministra skatījumā izmaiņām, kas paredz arī atalgojuma būtisku palielinājumu, jābūt tikai pēc tam, kad ir īstenota vispārējā valsts uzņēmumu pārvaldības reforma un pieņemts jaunais likumprojekts.
Ministrs norāda, ka atalgojuma līmeņi valsts kapitāla uzņēmumos jau vēsturiski ir bijuši ļoti atšķirīgi un kopējā sistēma neskaidra. Ir valsts kapitāla uzņēmumi, kuru vadītāji saņem ievērojami zemāku atalgojumu nekā citu līdzvērtīgu vai pat mazāku uzņēmumu vadītāji ne tikai privātajā, bet arī valsts sektorā. Lai piesaistītu un noturētu valsts uzņēmumos augstākā līmeņa speciālistus, ir nepieciešama arī konkurētspējīga atalgojuma politika, taču tai jābūt caurskatāmai un sasaistītai ne tikai ar privātā sektora atalgojumu līmeni, bet arī konkrētās personas un kapitālsabiedrības darbības rezultātiem un tai noteikto mērķu izpildi.
Ekonomikas ministrijas šovasar izstrādātais un saskaņošanai nodotais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts vienlaikus ar citiem valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanas pasākumiem paredz arī skaidrākus un vienotus principus attiecībā uz atalgojuma politiku valsts kapitālsabiedrībās.
"Likumprojekts, kas diemžēl atsevišķu partneru politiskās neizlēmības un neieinteresētības dēļ joprojām atrodas saskaņošanas procesā, paredz, ka valdes locekļu atalgojuma politika ir jāsasaista ar vidējo atalgojumu attiecīgajā nozarē, līdzīga izmēra uzņēmumiem, kā arī kapitālsabiedrības darbības rezultātiem, piemēram, budžeta izpildi," skaidro Pavļuts.
Kā ziņots, pagājušā gada nogalē algas paaugstinātas arī AS "Latvenergo" un "Latvijas Autoceļu uzturētājs" vadībai sestdien vēstīja Latvijas Radio. Savukārt Latvijas televīzijā iepriekš vēstīja, ka ar šo gadu ievērojami pieaugušas arī AS "Latvijas Dzelzceļš" (LDZ)vadības algas.
Arī "Latvijas valsts mežu" valdei kopš pagājušā gada nogales ir pieaudzis atalgojums, noskaidroja Latvijas Radio. Šīs akciju sabiedrības kapitāldaļu turētāja - Zemkopības ministrija - atļāva uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Robertam Strīpniekam un pārējiem trim valdes locekļiem pildīt arī citus amatus. Līdz šim valdes locekļi uz rokas saņēma nepilnus trīs tūkstošus latu mēnesī, bet tagad tam klāt ik mēnesi saņems no 3500 līdz 6000 latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
