Mārtiņš Neibults-Miebolts: Cilvēki ar ļoti smagu invaliditāti ir aizmirsti...  (8)

Tāpat personas ar invaliditāti,  kuras ir vecākas par 80 gadiem un dzīvo kopā vai atsevišķi būtu jāieslēdz atvieglojumu  saņēmēju sarakstā u.c.

Atkārtoti lūdzam vēlreiz izvērtēt ITAC vairākkārt iesniegtos priekšlikumus arī par  zemāk minēto cilvēku ar  2.invaliditātes grupu ieslēgšanu likuma grozījumos.

Pateicamies Finanšu ministrijai un valsts sekretāres vietniecei budžeta jautājumos J.Plūmei par esošo atbalstu cilvēku ar invaliditāti labā, kā arī par izteikto vēlmi, ka tiek meklēti risinājumi papildu finansējuma piešķiršanai ITAC vēstulē minēto ļoti smago problēmu risināšanai, milzīgo vairāku gadu rindu mazināšanai uz endoptotezēšanas operācijām ( rindu gaida 25000 tūkstošu personu), pēdējos gados strauji augošo cilvēku ar invaliditāti skaita (PALIELINĀJUMS PĒDĒJOS 7GADOS PAR 50000) mazināšanai u.c. J.Plūmes attieksme humāna! Bet parlamentārais sekretārs bremzē.

Valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos J.Plūme  vēstulē 06.02.2015. Nr. 2-6-03/758 raksta, citējam: "Ekonomikas ministrijā var iesniegt priekšlikumus par nepieciešamiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likuma Pārejas noteikumu 44.pantā."J.Plūmes attieksme humāna!

Arī premjere Laimdota Straujuma pirms Saeimas vēlēšanām pauda atbalstu maksas par elektroenerģiju atvieglojumu saraksta paplašināšanai. Saraksts pievienots zemāk.

Aizmirsti ANO dotie solījumi pēc neatkarības atjaunošanas par cilvēku ar invaliditāti stāvokļa nepasliktināšanu! Un nevienlīdzības mazināšanu!

Atbildes vēstulē 18.12.2014. Nr.511.918-1-12/14  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija priekšsēdētājs  Romāns  Naudiņš solīja janvārī  plašākā tautsaimnieciskā kontekstā vairāku komisiju kopsēdē izskatīt atvieglojumus cilvēkiem ar invaliditāti, bet solījums nav izpildīts.

Šajā sakarībā vajadzētu palielināt 2013.gada tehnisko palīglīdzekļu finansējuma bāzi, jo turpina strauji pieaugt cilvēku ar invaliditāti skaits un pieprasījums pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem. Nav piepildījušās FM un LM prognozes, ka rindas jālikvidē. Rindas ir mazinājušās ,bet uz 01.12.2014. gadu rindā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem gaidīja  6023 personas.

Ļoti aktuāli ir arī palielināt finansējumu endoprotezēšanas operācijām, lai mazinātu ap 25000 personu milzīgo rindu (pieaugusi par 2000 personām salīdzinājumā ar 2014.gadu). Šeit ir lielas rezerves atgriezt darba tirgū daudzus cilvēkus.

Atbalstām Veselības ministra G.Beļēviča vēlmi likvidēt pacienta līdzmaksājumus un veikt citus  pasākumus finansējuma palielināšanai endoprotezēšanas operācijām u.c.

Pamatojoties uz valsts vadītāju norādēm Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs  Ingmārs  Līdaka atbildes vēstulē 10.12.2014.Nr.511. 9/8 -5-12/14 informē, ka  komisija vērsusies ar lūgumu pie ekonomikas ministres D.Reiznieces -Ozolas  steidzami - līdz 16.12.2014 - izvērtēt ITAC vēstulē izteiktos priekšlikumus un iesniegt savu viedokli, vai ir nepieciešami likuma grozījumi, komisijai. Pēc  Ekonomikas ministrijas viedokļa saņemšanas komisija lems par turpmāko rīcību šajā jautājumā.

Satrauc Labklājības ministrijas  speciālistes  sagatavotajā  25.11.2014.gada vēstulē Nr.35-1-05/2418, iespējams,  paustais atbalsts aplokšņu algu saņēmējiem un turīgām personām, cilvēkus ar invaliditāti diskriminējot. Ko atzinusi arī Valsts kontrole vairākās pašvaldībās.

Sakarā ar Saeimas un ierēdņu rupjo kļūdu Saeimas 18.septembra balsojumā par elektroenerģijas atvieglojumu piešķiršanu, pamatojoties uz biedrības "Invalīdu tiesību aizsardzības centrs" lūgumu ,rupjo kļūdu labot, Ministru prezidentes  Laimdotas Straujumas  uzdevumā  ITAC lūgums nosūtīts Ekonomikas un Labklājības ministrijai, Valsts prezidenta  kanceleja  savukārt pārsūtīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Saeimā mūsu lūguma izskatīšana uzticēta iepriekšminētajai komisijai, Sociālo un darba lietu un vēl citām komisijām.

2014.gada 18.septembra  Saeimas balsojumā par likumu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" nobalsots arī par aplokšņu algas saņēmējiem un turīgiem cilvēkiem, bet daļa bērnu, citu cilvēku ar smagu invaliditāti un smagām saslimšanām tika aizmirsti vispār ierēdņu rupjo kļūdu dēļ un atvieglojumu saņēmēju sarakstā vismaz blakus daudzbērnu ģimenēm nav iekļautas.

Turklāt jāatzīmē, ka bijušā premjera M.Gaiļa laikā tika parakstīts Nacionālais Ziņojums ANO Sociālās attīstības galotņu konferencei, kurā tika minēts, ka Latvijā sociāli visneaizsargātākie ir cilvēki ar invaliditāti, nevis turīgie un aplokšņu algu saņēmēji, kurus atbalstīja Saeima 18.septembrī.

Biedrība "Invalīdu tiesību aizsardzības centrs" atbalsta pirms Saeimas vēlēšanām Ministru prezidentes  ļ.cien. Laimdotas  Straujumas  kundzes teikto, ka paredzēto patērētās elektroenerģijas atvieglojumu saraksts trūcīgo, maznodrošināto un daudzbērnu ģimenēm vēl būtu jāpapildina.

Līdzīgs gadījums bija 2009.gadā, kad pensionāru - invalīdu par 10% samazinātās pensijas, Saeimas un ierēdņu rupjo kļūdu dēļ, pēc ITAC  argumentētām ,neatlaidīgām aktivitātēm, atjaunoja un rupjo kļūdu Saeima laboja īsā laikā.

Saeimā jālabo pieļautā rupjā kļūda arī šoreiz. Zemāk minētās cilvēku ar invaliditāti ģimenes vismaz jāpielīdzina daudzbērnu ģimenēm. Viena daļa no minētajiem cilvēkiem  atkārtoti ļoti cer uz  Ministru prezidentes ļ.cien. L.Straujumas kundzes pirms vēlēšanām solīto un visu valsts vadītāju atbalstu arī šoreiz.

No elektroenerģijas sadārdzināšanās visvairāk cietīs tieši cilvēki ar invaliditāti.

Šajā sakarībā  jāņem vērā , ka cilvēki ar invaliditāti, salīdzinājumā ar pārējiem cilvēkiem , ir zaudējuši cilvēkiem pašu dārgāko - veselību! Un šajā sakarā izdevumi viņu veselības aprūpei, medikamentiem u.c., kā  arī elektroenerģijas patēriņš šajās ģimenēs ir ievērojami lielāks.

Turklāt no nelaimes auto avārijā, citā negadījumā, vai negaidītas slimības dēļ, nav pasargāts neviens. Elektroenerģijas straujais sadārdzinājums ir  sods par invaliditāti!

Daudzi cilvēki ar ļoti smagu un  smagu invaliditāti un bērni ar invaliditāti, ņemot vērā viņu smago veselības stāvokli  un mazkustīgo dzīves veidu, daudz laika pavadot mājās, gultā, jāpieskata un nevar atstāt vienus, viņu skaits ir salīdzinoši neliels) daudz patērē elektroenerģiju, skatoties televizoru, izmantojot datoru, e-pastu, faksu, telpu apgaismojumu, radio, kā arī dažādu fizioterapijas un neredzīgo cilvēku  tehnisko palīgierīču, elektriskās apsildīšanas, elektriskās plīts, tējkannas u.c. ierīču darbināšanai.

Tādēļ, lai uzturētu saikni ar ārpasauli, sabiedrību u.c., humānisma vārdā pēc Finanšu ministrijas 06.02.2015. Nr.2-6-03/758 ieteikuma lūdzam Elektroenerģijas tirgus likuma Pārejas noteikumu 44.pantā izdarīt papildus šādus grozījumus elektroenerģijas piešķiramo atvieglojumu saņēmēju sarakstā ar šādām iedzīvotāju grupām:

"1.Ģimene, kurā ir bērns ar invaliditāti vai cilvēks ar 1. invaliditātes grupu.

2.Ģimene, kurā ir divi vai vairāki cilvēki ar invaliditāti.

3.Vientuļš cilvēks ar vai bez invaliditātes, kura apgādībā ir bērns ar vai bez invaliditātes.

4.Vientuļš cilvēks ar invaliditāti. Vientuļš vecuma pensionārs(viens vai divi), kurš vecāks par 80 gadiem.

Elektroenerģijas maksas atvieglojumus piešķirt tādā pašā apmērā kā daudzbērnu ģimenēm."

Daudzi iedzīvotāji ir izmisumā, ka nevar  samaksāt par sadārdzinātiem komunālajiem maksājumiem, apkuri, medikamentiem, veselības aprūpes pakalpojumiem, endoprotezēšanas operācijām sāpošo locītavu nomaiņai, pēc NVD datiem uz 2015.g.1.janvāri ir milzīga rinda 25219 cilvēku, pieaugusi par 2000 personām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, no kuriem liela daļa varētu atgriezties darba tirgū, dārgo dienas maksu slimnīcās un  dārgo maksu par ģimenes ārsta mājas vizīti , izmeklējumiem, speciālistiem (ļoti garas rindas), pārtiku u.c.

Nav pieejami jaunākās paaudzes efektīvāki medikamenti kā kaimiņvalstīs!

Tādēļ salīdzinājumā ar 2009.gada 1.janvāri VSAA uzskaitē esošo cilvēku ar invaliditāti skaits pieaudzis par 49674 (vai 41,8%) un sastāda 168496 cilvēku. Tāpēc pieaudzis pieprasījums pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem, endoprotezēšanas operācijām, kompensējamām zālēm,  dārgām ģimenes ārstu mājas vizītēm akūtos un hronisko slimību saasinājuma gadījumos u.c.. Turklāt mirstība ir augsta salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija pievienojās ANO Invalīdu tiesību deklarācijai un solīja ANO Ģenerālajai Asamblejai nepasliktināt cilvēku ar invaliditāti stāvokli.

Kaut gan toreiz stāvoklis ekonomikā bija daudz smagāks un budžetā ieņēmumi bija vairākas reizes mazāki, 1992.gadā valdība un deputāti pieņēma likumu "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"

Toreiz valsts apmaksāja cilvēkiem ar smagu invaliditāti ārstniecību ambulatori, slimnīcās, rehabilitācijas iestādēs (lai saņemtu šos pakalpojumus, iepriekšējā Saeimā, kad Sociālo   un darba lietu komisiju vadīja J.Stalidzāne, tika  pieņemta  diskriminējoša norma pēc vecuma pazīmes, pret ko iebilda toreizējais Tiesībsargs R.Apsītis un ITAC), zobārstniecības un zobu protezēšanas pakalpojumus, pat vitamīnus, kā arī braukšanu sabiedriskajā transportā visā Latvijas teritorijā, kā arī savlaicīgi nodrošināja ar nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem un to remontu, invalīdu uzņēmējdarbībā bija noteiktas visas nodokļu atlaides u.c.

Latvijā veselības aprūpes finansējums ir viens no vismazākajiem ES, bet pacienta līdzmaksājumi ir vieni no lielākajiem. Salīdzinājumā ar kaimiņiem Latvijā ārstniecība slimnīcās un ģimenes ārsta mājas vizīte ir ievērojami dārgāka. Kompensējamo zāļu finansējums uz vienu iedzīvotāju ievērojami atpaliek  no Igaunijas, Lietuvas un ES vidējā līmeņa.