J. S. Gaujmalietis: Laimīgais Miesnieku ielas Juziks, no magonēm apreibušais Magonis  (12)

Šķidrie sociāldemokrāti

Latvijā gandrīz pasaules gals decembrī bija atnācis pavisam no cita stūra. Pērn mūsu zemnieki vēl Ziemassvētkos govis ganīja zaļajās pļavās, viņu cūkas raka zemi un meklēja saknes... Pat dilles vēl varēja ievākt, bet tagad sniegs jau gandrīz līdz... Nu tas gan atkarīgs, cik tālu kas kam atkarājas un cik ir garas kājas. Toties kalnu trases gan negaida pasaules galu, jo raujas par diviem gadiem. Pērn ap šo laiku vēl ar ūdensslēpēm brauca. "Tā tai dzīvē vienmēr ir," dzerot kārtējo piparmētru tēju, dziļdomīgi konstatēja Gaujmalietis. Taču reizēm var būt arī divi vienā ... peļķē. Kā Ushak off, kas grib izspiest labumu pat no netīrītajām ielām.

Līdz vēlēšanām nav vairs tālu – nokusīs sniegs un klāt būs. Kam vēl nav partijas, pēdējais laiks. Uz brīvo sociāldemokrātu nišu bija sasparojušies kādi 66 gribētāji, kas pulcējās 66 dažādās vietās. Sapulcējās, parunāja, taču kvorumu nesavāca ne Strazds, ne Balodis, ne Krīgers, ne Bļugers, pat Rabinovičs ne! Bet pie viena galda sēsties neviens negribēja, jo katrs bija lasījis savu Ļeņina grāmatu. Tāpēc Latvija joprojām dzīvoja bez sociāldemokrātiskās taisnās tiesas un taisnības. Tie daži sociāldemokrāti, kas bija atmukuši uz SC, bija nekam nederīgi. To jau bija sapratis gan Ushak off, gan Urlanovich. To viņiem kongresā skaidroja arī Putina emisārs un viedais padomdevējs. Taču Ādamsonu dabūt prom vairs nevarēja. "Pojezd ušol," emisārs noteica un devās uz lidostu, atstājot par sevi gaišas atmiņas un vadošus norādījumus ikvienā ierindas biedrā.

Vienīgi Minhauzens un desantnieks Mirskijs Maskavai tādus nesaprotamus manevrus rīkoja. Kaut ko uz savu roku. Kā to saprast - ne viņam īsti patīk Rīga, ne Brisele, ne Maskava. Taču naudu labprāt ņem no visām pusēm. Līdz ar to vairs nevar apgalvot, ka trīs latvieši un četras partijas ir tikai latišskojazičnaja īpatnība. Arī katram russkojazičnajam gribas līdzināties labiem piemēriem.

Tuvojas gan Ziemassvētki, gan vēlēšanas. Pirms vēl greznoja pēdējos kokus, tika atklātas pirmās Park/Pride&Ride stāvvietas. Viena Suntažos, viena Tīnūžos un viena Spuņciemā. Autoeksperti nesapratnē grozīja galvas, bet Ushak off, tās atklājot, lepni teica, ka tas Rīgā strādājošiem būšot liels atvieglojums. Un pie sevis nomurmināja: "Kamēr nedeklarēsities Rīgā un nebalsosiet par mani, vēl vairāk pa aknām dabūsiet!" Skaidrs, ka tie, kas nedzīvo Pļavniekos vai Zoļukā, nekāds viņa elektorāts nebija. Tāpēc arī nauda centra pagalmu sakārtošanai nebija paredzēta. Toties Imantā trīs reizes vajadzēja noasfaltēt izeju uz Ļuļina ielu. Kāda runa! Lai tauta labāk redz, kā mēris strādā!

Tukši no latiem

Tā nu sagadījās, ka Saeimas bufetē rīta agrumā pēc dievišķās devas stāvēja Reirs, jefreitors Seržants un, kā nu bez viņa, arī Kaban off. Jānis patēloja naivo puisi, kas kabinetā uz rakstāmgalda aizmirsis naudas zuteni. Esot slinkums iet, un arī laika vairs neesot. Vai ta kāds nevarot palienēt piecus latus. Sēdes pārtraukumā atdošot. "Kādi vēl lati?!" iesaucās Kaban off. Kopš "Parex" kraha man visa nauda eiro un daļa vēl rubļos. Latos neko neturu. Skatu savā vēdera galā iedūra arī Seržants. Viņa jau ar pasen latu maciņā neesot. Karte un eiro – tā drošāk. Pēc brīža sākās Saeimas sēde par eiro ieviešanas lietām. Kā jūs domājat, kas pirmie kāpa tribīnē? Nu, protams, tie, kam neviena lata kabatā! "Tā drošāk," turpinot dzert tēju, nodomāja Gaujmalietis.

Par šīs ziemas galveno varoni nu bija kļuvis Mazās Miesnieku ielas Juziks. Kādu pievakari pie viņa durvīm atskanēja klasiskais Tuk, Tuk, Tuk... Juziks bija nedaudz atlūzis un pat iespēja dabūt pāris latus nevilināja celties. Tomēr sakopoja visus spēkus un aizvilkās līdz durvīm. Tur stāvēja divi puiši no, kā izrādījās, no "Gidrometcentra". Svinot. Priekšnieka neesot jau kuro nedēļu. Bet esot izkaltuši kā tērcīte Sahārā. Juzikam bija, bet gribējās patielēties. Sak, veči. Ir dīls. Dabūsiet veselu litru un vēl par velti, bet esiet tik laipni un līdz martam, katru pēcpusdienu soliet, ka rīt būs kārtīgs sniegputenis. Jums tak priekšnieka nav un neviens nebūs atbildīgs. Ko iedosiet, to Grigalis un Bricis nolasīs, un Ušaks sadzirdēs. Puiši nopriecājās par bezatbildīgu šmigu. Toties Juziks un visa Rīga līdz pat martam autobusos, tramvajos un trolejbusos varēs braukt par brīvu... Tā pats Ushakof bija sasolījis. Vēlēšanas tuvojas, būs vien jāpilda. Štrunts, kas par to maksā! Ja kas, beigās varēs tiesāties ar Sprūdžu. Ar šo bāli sārto zēnu tāpat nevar neko normāli sarunāt, bet "Gidrometeo" ir viņa pārraudzībā.

Ar to gan lieta vēl nebija galā. Brīvbiļetes sāka prasīt skolotāji, brīvostas dokeri un visi citi. Vēlēšanas tuvojas un nācās vien atvēlēt visiem, tāpēc līdz vēlēšanām visi ne tikai brauca par brīvu, bet arī ēda par brīvu, TV (gan tikai TV 5 un PBK) skatījās par brīvu. Pēc tam – kaut vai īpašumu ekspropriācija! Toties vēsturei paliks Ushak off kommuņizm...
Par to atgādinās arī viņa plakāti uz visām sienām un katrā tramvajā, trolejbusā, autobusā, mikriņā, pat vilcienā, kas jau 20 gadus uz rezerves sliedēm no Torņakalna uz Bolderāju. Sarmītei tik atliks ar skaudību visā nolūkoties, jo visiem citiem šādas iespējas Rīgā nebūs.
Par to atgādinās arī 2013. gada Rīgas budžets. Var pat pabrīnīties no kurienes Rīgā tik daudz izēdāju. Visa Ivanova sabraukusi un dzemdējusi, vai?

Piečuki atdzims

SC pirmrindas biedri ar bondisku (vai polkovņika Isajeva) cienīgu neatlaidību izsekoja tiesībsargu Jansonu, ievilka viņu pamestā šķūnītī, un ņēmās slānīt. Procesu diriģēja pats mēris, kas nekādi nevarēja samierināties ar tiesībsarga pārmetumiem par šoferu bezmaksas vizināšanos viņa bajāristes transportā sniegputeņa laikā. "Nagami! Siļņej!" Kā šis atļāvies izteikties par lietām, no kurām nekā nesaprot. "Sorvite paļto. Pust mjorzņet!" KKā viņš vispār kritizē mani, ja ar SC balsīm ticis amatā. Nepateicīgais. "Pustite meņja. Ja jemu ščas aperkot vrežu!" Taču, plaši atvēzējoties, paslīdēja, šļopnulsja na žope un palika klusāks par gliemezi. Tiesa, tikai uz brīdi.

Izskatās, ka nevis sauju bet vismaz spaini magoņu kādā brīdī bija ieleksējis dzeldzceļnieks Magonis. Ļoti iespējams, pie vienas siles ar Puzes hūti. Un pa abiem kopā bija dzimusi neredzēti gaiša doma – restaurēt Ventspils dzelzceļa staciju. Nu skaidrs, ka par LDz līdzekļiem. Tikai pēc tam kāds Magonim iečukstēja, ka pēdējais pasažieru vilciens uz Ventspili bijis tad, kad Zatlers vēl ņēma aploksni un par oligarhiem neko nezināja. Lai nesanāktu nesmukums pa visiem Eiropas bahnhofiem, tika nolemts padarīt skaistas arī Pāvilostas, Užavas, Ainažu, Ērgļu stacijas. Nu tās, pie kurām pat sliežu vairs nav. Un arī par LDz naudu. Šogad varēs ietaupīt uz "Dinamo", jo arī bez Pekas tie galīgi švaki spēlē. Lai Savickis tiek galā pats kā māk!

Visa tauta kādu brīdi padzīvojusi elpu aizturējusi, jo Ķīlim bija galīgi saķīlējusies veselība, tā pati tauta tāpat kā pats Ķīlis ātri atģidās. Vajag visu reformēt un, jo niknāk, jo būs labāk. Kā reiz teica klasiķis: "Sit savējos, lai pārējie baidās!"

Bija arī visādi citādi pigori. Kozlodojevskis 16.decembra rītā dziļās sērās paziņoja, ka pēdējais radars, no kura nevarēja atpirkties ar ceineri, aizgājis mūžībā. Tagad uz ceļiem un ielām būs daudz vairāk puiši policistu formās, kas nesmādēs arī piečuku. Jo sevišķi tie, kas braukā ar "Musoratti". Un jau nākamajā dienā tas pats Kozlodojevskis ar lepnumu ziņoja, ka pēc niknas pakaļā dzīšanas paņemts ciet un visā atzinies Olaines Džeks Uzšķērdējs. Valsts sajūsmai nebija robežu, tikmēr Uzšķērdējs, pavērojis mentu lielīšanos, jau tuvojās kārtējam upurim, lai ar kinžalu sagrieztu pufaiku. Bet te nu bija – rīta ziņa izrādījās veiks manevrs, lai mazinātu maniaka modrību. Tā pazuda pavisam un vakarā pavisam siltu viņu jau veda uz gudrona dīķi.