Foto: Papē notverts sikspārnis sniedz interesantu atklājumu
Foto: DELFI Aculiecinieks
0 reportāžas

Papē pirms pāris nedēļām, pārbaudot jumtiem sagatavotās niedru statiņas, "Delfi" lasītājs uzgāja un notvēra gredzenotu sikspārni, kurš, kā vēlāk izrādījās, pie "rotas" ticis turpat, Latvijas Universitātes Ornitoloģijas centrā. Notikums atklāja interesantu jaunumu par šo zīdītāju.

Pirmo reizi satikts tuvplānā

"Delfi" lasītājs bija devies tīrīt pie mājas izvietotā niedru kūļa vietu, kad tam iekšpusē, paslēpušos smiltīs, pamanīja divus sikspārņus. Tūliņ arī ievēroja, ka vienam ir gredzens. "Atzīšos, ka sikspārņus noķēru, jo nekad iepriekš vēl nebiju tos turējis rokās un papētījis tuvāk," neslēpj lasītājs, taču viņš arī nekavējoties sazinājās ar savu paziņu Papes ornitoloģijas centrā, kurp atrasto sikspārni nogādāja. "Iepriekš biju dzirdējis, cik svarīgi ir ziņot par apgredzenotiem putniem, vai tie būtu dzīvi vai miruši," savu rīcību – sikspārņa nogādāšanu ornitologiem – pamato lasītājs.

Foto: Papē notverts sikspārnis sniedz interesantu atklājumu
Foto: DELFI Aculiecinieks

Aculiecinieka notvertā sikspārņa uzvedība pārsteigusi sikspārņu pētniekus Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas pētījumu centrā Papē. Zīdītājs tā vietā, lai dotos pa migrācijas ceļiem uz dienvidiem, bija pāris kilometrus mērojis pretēji – uz ziemeļiem. "Sikspārņus murdā ķeram lielā skaitā, gredzenošana norit lēni. Gaismā mēs tos nelaižam, jo ir bīstami, bet, gaismai austot, – gan. Lai steigā atrastu kādu drošu slēpni, sikspārnis, visticamāk, bija aizlidojis pretējā virzienā," pieļauj sikspārņu speciālists, Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors Gunārs Pētersons.

Lidojošā zīdītāja ķeršana un gūstīšana no likuma viedokļa pieļaujama tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegtām atļaujām, informē Pētersons. Viņš ir viens no zinātniekiem, kurš ornitoloģijas centrā "pieņēma" niedru statiņā noķerto sugas pārstāvi.

"Delfi" lasītāja rīcību pētnieks vērtē pozitīvi. Sikspārni no tā gredzenošanas vietas Papes ornitoloģijas centrā šķīra vien pāris kilometri. Noticis arī viens no retajiem gadījumiem, kad cilvēks slēpņos dzīvojošo nakts dzīvnieku atrod dzīvu, nevis mirušu, kā tas parasti notiek. Līdzīgos gadījumos, ja sastapts dzīvs apgredzenots lidojošais zīdītājs, Pētersons aicina to negūstīt un nekur nevest, bet precīzi norakstīt gredzena numuru, arī nofotografēt, un šo informāciju sniegt zinātniekiem vai arī Latvijas Gredzenošanas centram.

Foto: Papē notverts sikspārnis sniedz interesantu atklājumu
Foto: DELFI Aculiecinieks

Negaidīti liels ceļotāju skaits

Pētersons atklāj, ka sikspārņu pētniecība Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas pētījumu centrā Papē ar pātraukumiem norit jau kopš 1986. gada. Šobrīd viņš un kolēģi īsteno 2014. gadā uzsāktu un vācu kolēģu atbalstītu monitoringa programmu. Tomēr tikai šogad pētījumu centrā izliktajā milzu murdā notverts negaidīti daudz sikspārņu, ka to apgredzenošanai pat aptrūkās gredzenu. "Rotu" uzlikšana zīdītājiem bija ieplānota no 10. augusta līdz 10. septembrim, taču gredzenu trūkuma dēļ bija jāpārtrauc divas nedēļas ātrāk.

"Bija neprognozēta masveida migrācija, kāda vēl pētījumu 30 gados nav bijusi. Šogad noķerto sikspārņu īpatņu skaits ir trīs līdz septiņas reizes lielāks nekā parasti," lēš Pētersons, kurš atminas pirmo sikspārņu pētniecības posmu no 1986. līdz 1992. gadam, un rēķina, ka visā šajā periodā kopā notverti tikpat daudz sikspārņu, cik šogad augustā.

Pētnieka ieskatā, šāds milzīgs ceļojošo dzīvnieku skaits ir dīvaina parādība, ja ņem vērā, ka sikspārnim piedzimst tikai viens vai divi mazuļi. Tiesa gan, šosezon sikspārņu migrācijai bijuši labvēlīgi laikapstākļi. "Mēdz būt sezonas, kad desmit dienas pēc kārtas ir stipri jūras vēji un murdā nav neviena sikspārņa. Savukārt rāmās naktīs, kā šogad, kad ir mierīgi pretvēji, kas sikspārņus piespiež pie jūras, Papi šķērso prāvs sugas īpatņu skaits," secina Pētersons.

Tālākais punkts – Spānijas ziemeļi

Papē uzstādītais murds ir pasaulē pirmais speciāli migrējošo sikspārņu ķeršanai. Tā augstums ir 15 metri, bet garums – 50 metri. Ķeramierīci un daļēji arī gredzenus palīdzējis iegādāties Berlīnes Leibnica institūts Dzīvnieku izpētei nebrīvē un savvaļā. Latvijas pusē pētnieki galvenokārt skaidro sikspārņu migrācijas ceļus, apzina vietas, kur tie pārziemo, cik tālu tie aizlido. Jebkura informācija par nejauši pamanītu vai atrastu apgredzenotu zīdītāju ir pētniekiem ārkārtīgi nozīmīga.

"Pamatā suga, kas tiek pētīta, ir Natūza sikspārnis. Tie ir aptuveni 90% no visiem notvertajiem un apgredzenotajiem zīdītājiem. Šai sugai ir dīvaini ziemošanas paradumi – īpatņi ziemo nevis grupās, bet pa vienam vai pa vairākiem malkas grēdās, māju spraugās," sugu raksturo speciālists. Līdz šim, pateicoties apgredzenošanas programmai un cilvēku atsaucībai, noskaidrots, ka tālākais punkts, ko sasniedzis no gredzenošanas vietas Papē migrējis sikspārnis, ir Spānijas ziemeļi – vairāk nekā 2200 kilometri.

Foto: Papē notverts sikspārnis sniedz interesantu atklājumu
Foto: DELFI Aculiecinieks

Latviju Natūza sugas īpatņi vasaras beigās pamet, jo nav pielāgojušies pārziemot tuneļos, pagrabos, alās, kā nemigrējošās sikspārņu sugas. "Migrējošo sikspārņu monitoringa programmā mēs nešķirojam sugas. Tomēr tieši par Natūza sikspārni ir visvairāk atradumu – ziņas par atrastiem apgredzenotiem sugas īpatņiem," teic speciālists.

Latvijā un visā Eiropas Savienībā spārnotais zīdītājs ir aizsargājams dzīvnieks. Lielākais tā apdraudējums ir to galvenā uztura avota – kukaiņu – sarukums. "Sikspārņi nesūc asinis, negrauž kartupeļus un arī citādi nekaitē cilvēkam, kā nereti mēdz domāt," akcentē speciālists. Piedevām zīdītājam svarīga loma kukaiņu, tostarp augu kaitēkļu skaita regulēšanai dabā. Lai arī patlaban Latvijā sikspārņu skaits nesamazinās, turpinoties intensīvai mežsaimniecībai un lauksaimniecībai, nākotnē tas tā varētu notikt.

DELFI Aculiecinieks

Sharing Options

Source

DELFI Aculiecinieks

Tags

Aculiecinieka ziņas Daba Kurzeme Lasāmgabali
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus