Alma no Rīgas: Veikalu darba laiki un latviešu dzimstības rādītāji

Pirms vairākiem gadiem strādāju par apkopēju vienā no lielākajiem Rīgas centra veikaliem, un labi atceros darbinieku sajūtas dažādu svētku dienu vakaros – tad, kad vairums tautiešu taisīja mielastus, devās uz salūtu vai iedegt svecītes, saiņoja vēl pēdējās dāvanas, dzēra karstvīnu vai darīja citas svētkiem piedienīgas lietas, veikalu pārdevējām, noliktavu darbiniekiem, apsargiem un apkopējām turpinājās ikdienas darbi.

Tiem, kuri brēc, ka veikaliem svētku dienās ir jābūt atvērtiem pēc iespējas ilgāk, es ieteiktu padomāt par tiem cilvēkiem, kuriem veikalu telpās ir jāuzturas vēl labu laiku pēc to slēgšanas – pārdevējiem, lai nodotu kasi vai sakārtotu preces, apkopējiem, lai novāktu visu šmuci, apsargiem, lai izlaistu visus no veikala.

Protams, tas ir viņu darbs, par kuru viņi saņem algu un svētku dienās arī piemaksas, bet šie, tāpat kā vairums no mums, ir cilvēki ar ģimenēm un mīļotajiem, kuri viņus gaida mājās.

Es nezinu statistikas datus, bet es redzu, ka veikalos strādā gana daudz jaunu sieviešu, kurām, tā vietā, lai dodos mājās un nodarbotos ar Latvijas nācijas turpināšanu, ir aizmāršīgam kungam jāpārdod šampis, ko pasniegt dusmīgajai kundzei svētku vakarā.

Tāpēc nevajag brīnīties, ka latviešu nācija izmirst – jaunās sievietes pie veikalu kasēm un jaunie puiši veikalu noliktavās vai pie apsargu pultīm pārlieku ilgi aizkavējas darbā, un arī svētku vakaros viņi noteikti ir pārlieku noguruši un izvēlas paskatīties televizoru vai nodarboties ar kaut ko tikpat ikdienišķu tā vietā, lai pamīlētos.

Protams, svētku dienas ir izdevīgs laiks veikaliem, jo ne visi ir tik saprātīgi, lai laicīgi iegādātos nepieciešamo. Izdarot pirkumus steigā, iespējamība, ka cilvēks nopirks ko dārgāku vai ne tik ļoti vajadzīgu, tikai palielinās.

Bet veikalu darbinieki ir kļuvuši par situācijas ķīlniekiem – atsacīties strādāt svētku dienās nevar, un, nav jau arī ko slēpt, nelielās piemaksas vairumā gadījumu tomēr ir pietiekami svarīgas maciņam. Un kādam jau ir jāstrādā.

Man tomēr liekas, ka šis stāsts nav par ekonomisku izdevīgumu darbiniekiem vai pašam veikala, bet gan par cilvēku cieņu – kāpēc Londonā un Berlīnē svētdienās un svētku dienās vairums veikalu ir slēgti vai strādā mazāk stundu un arī darba dienās tie nav atvērti līdz vēlam vakaram?

Visticamāk, tas notiek, jo šajās valstīs cilvēkus ciena krietni vairāk nekā Latvijā, un tur ir vienalga, vai tu esi pārdevējs, apkopējs vai noliktavas darbinieks – tur cilvēks ir un paliek cilvēks ar savām tiesībām uz svētkiem.

Latvijā tā nav, ko kārtējo reizi apliecina ziņas par to, ka divi no populārākajiem veikalu tīkliem devuši solījumu no 18.-22.novembrim strādāt kā parasti un bez darba laika izmaiņām.
Priecīgu jums visiem 18.novembri, un svētku vakarā, steidzoties pēc aizmirstām lietām, lūdzu, nepiemirstiet vismaz uzsmaidīt tiem cilvēkiem, kuri jūs apkalpo!

Alma no Rīgas