Foto: AFI
Bijušais Saeimas deputāts Imants Burvis, kurš Zolitūdes traģēdijā zaudēja savu dēlu, ar portāla "Delfi" lasītājiem dalās pārdomās, ko raisījis šonedēļ notiekošais izmeklēšanas eksperiments sagruvušā lielveikala drupās, kā arī viedoklī par likumsakarībām, kas novedušas pie traģēdijas.

" … ja kāds tev bieži un uzbāzīgi skaidro to, cik viņš ir godīgs, turi kabatas. Jeb viņš tevi apzags."
Pēteris Balodis

Vakar tikšanās MK pie L.Str. - Zolitūde 21/11. Kā teica viņā pati - smagi. Vakar pabeidzās eksperiments ar tā veikala paliekām. Nu ko, kā secināja An.Gr. - pierādīja to, ka šis veikals būtu sagruvis agri vai vēlu. Notiekošie būvniecības un apzaļumošanas darbi procesu vienkārši strauji paātrināja. Tātad gan kļūdas projekta, gan būvniecības, gan ekspluatācijas gaitā. Kļūdas..? Projekta un celtniecības izmaksu samazināšana riskējot ar drošību - kļūdas… ( Tāpat kā nekustāmā īpašuma "burbuļa", krīzes un rezultātā – Latvijā izvietoto ārzemju banku peļņas pieaugums, - kļūdas.)

Atbildība… Kā sapratu Ēr.K. - likuma normas, tieši pēdējos gados, gan celtniecības, gan iepirkumu procedūras, gan citos jautājumos ir strauji mainītas tieši virzienā mazināt vai vispār noņemt atbildību par šādām "kļūdām"… Paskaitīju gadus, kad pieņēma šādas izmaiņas - 9.Saeimas otrā puse, 10.Saeima,11.Saeima… Sanāk, ka ar pilsoņu asinīm slacīta tā naudiņa, kura tērēta vēlētāju balstiņu piesaistei valdošai koalīcijai… Šādas korupcijas lietas KNABis nepēta, nav laika. Laiks aiziet "krišūja" vajadzīgo… Atbildība… Līdzšinējā "atbildība" tā vairāk atgādina korupciju un tās piesegšanu no augšas.

Nē. Protams, vilkšot pie attiecīgās atbildības, tīri tehniskos izpildītājus jau piekasoties pie visa ko var, ko varēs pievilkt… Bet praktiski galvenie vaininieki paliks komfortabli sēžot Jēkabielā, ministrijas…
Priecē vismaz tas, ka izmeklēšanā ir parādījies šis politiskais vektors - vaina apzinātos likumu grozījumos. Tagad ministrijas pārstāvis sola veikt darbus, lai grieztu to atpakaļ. Varbūt kādu dzīvību tas saglabās…

No kurienes aug kājas korupcijai..?

Lai nebūtu pārāk nopietni, jo ar nopietnu sejas izteiksmi tik daudz muļķību sastrādāts, sākšu ar anekdoti.

Jauns, nepieredzējis tiesnesis saņem izskatīšanai savu pirmo patstāvīgo lietu, par krāpšanu. Lieta pierādīta, apsūdzētais vainu atzīst… palikusi formālā puse - tiesas process. Ienāk tiesnesis zālē. Attiecīgās komandas - piecelties, sēsties… Tiesnesis domā par to, kā nu viņš tagad izskatās no malas… Prokurors lasa apsūdzību: pirmā epizode, otrā… piektā… Tiesnesim apnicis tīksmināties par sevi, ieklausās prokurora… desmitā epizode… divpadsmitā… Skatās tiesnesis uz apsūdzēto un pēkšņi attopas - tas taču viņa profesors - brillītes, bārdiņa, pelēcīgs uzvalciņš - no universitātes. … piecpadsmitā epizode… astoņpadsmitā…

Tiesnesis neiztur un jautā: " Bet tiesājamais, kā Jūs varējāt tā piekrāpt cilvēkus, kuri Jums uzticējās?" Uz ko saņem atbildi - " Bet cienītā tiesa, kā es viņus varētu piekrāpt, ja viņi man nebūtu uzticējušies?"

Sākoties Atmodai tauta uzticējās pašas veidotai LTF, tās līderiem un to teiktajam. Bet ja LTF programmas savās pirmajās redakcijās bija sociāldemokrātiskas (kas patika sociālisma lozungos izaugušai tautai), tad klāt pieliktā tirgus liberalizācijas ideoloģija un prasība pēc valsts (tautas) īpašuma straujas privatizācijas neizsauca nekādas pretrunu izvērtēšanas velmi. Kaut uzreiz bija saskatāma organizētās korupcijas izveides iespējas. Arī šodien, runājot par privatizācijas sekām, tautā neapmierinātība nav ar pašu privatizācijas procesu, bet ar to, ka tās rezultātā "dabūja" Andris, Aivars, Ainārs. Bet "es ar Juri un Uldi" palikām bešā… ( Tātad jau pašā sākumā - kāds drīkst, kāds – ne). Kaut gan saknes valsts mērogā izveidotai korupcijai Latvijā aug tieši no paša procesa - bez jel kādas atbildības dalīt svešu īpašumu un vērtības, patiesībā neviens tobrīd sevišķi neapzinājās, ka valsts pamati tiek grauti vienlaicīgi ar valsts veidošanas procesu. (Visiem jāievēro spēles noteikumi, bet es tā, mazbišķiņ…)

Tautai patika Atmodas pirmā premjera, no LR AP tribīnes, pateiktais: " Nav valdības darbs valstī veidot darba vietas." Šī valdības (un tautas) pozīcija faktiski ir otrā sakne korupcijai. Runājot sabiedrībā par korupciju, tālāk par ceļu policijas "piecīšiem", aplokšņu algām, " pateicībām" ārstiem neesam tikuši. Kaut gan šie tieši ir tie vismazāk kaitīgie korupcijas piemēri.

Nepotisms (radu un čomu vai vajadzīgo cilvēku iekārtošana darbā) faktiski jau pat netiek pieminēts. Bet viens no piemēriem - šodienas skandāli KNAB struktūrā - tās ir sekas tieši nepotismam Latvijas apstākļos. Šodien tas funkcionē tieši kā iekšpolitisko konkurentu apkarotājs valdošās koalīcijas rokās. Bet KNABis, kā zināms, tika veidots, sagraujot līdz tam funkcionējušās valsts izzagšanas apkarojošās struktūras, kuras jau arī nebija no korupcijas grēka brīvas… Tika pielietota vecā čekas taktika – katrs ir jātur ar asti bluķī. Tad vieglāk vadīt… Rezultātā kopš savas dibināšanas KNAB, ONAP, SAB utt. nekad nav bijuši tīrā veidā korupcijas apkarotāji. Drīzāk konkurējošo korumpantu atzaru apkarotāji. Vai politisko konkurentu apkarotāji… Cik ir dzirdēts par kontrabandas transportiem šo dienestu darbinieku pavadībā?

Runājot par korupciju sadzīves, līmenī parasti atsaucas uz padomjlaiku tikumiem. Tas tā varētu būt tikai daļēji. Pārejot no rubļiem uz repšēniem, bija lielas problēmas ar darba apmaksas lielumu un patēriņa cenām. Un vilinošiem "piedāvājumiem" … Uz ko daži jaunie pašvaldību vadītāji faktiski pievēra acis… jo arī labas lietas (teiksim zemessardzes ekipējums, apbruņojums utt.) prasīja finansējumu, kuru praktiski tobrīd nebija iespējams organizēt legāli. Vēl viena īpatnība – tika pieļauta doma, ka no tiem tur (krieviem, čekistiem, nesavējiem) ņemt var un pat vajag, vienkārši nav jāpilda solītais. Toties, atļaujot šādu praksi, attīstīja zināmas iemaņas, kuras izskaust izrādījās turpat vai neiespējam. Vai šāda prakse arī nav viena no šodienas korupcijas saknēm?

Kad notika slepkavība Zolitūdē, tad visiem bija skaidrs, ka tās ir korupcijas sekas. Bet šāda "zolitūde" praktiski notiek katru dienu uz Latvijas ceļiem (kad notiek avārija nekad protokolā nav vainīgs ceļš vai tā kvalitāte. Pat, ja tur atļauts 90 km ātrums, vainīgs paliek šoferis, kurš neizvēlējās pareizo ātrumu…, šoferis, bet ne tā korupcijas ķēde, kura sagatavoja šādu drošību uz ceļiem).
Ņemot vērā valsts pārvaldes līmeņa korupcijas ietekmi uz sabiedriskiem procesiem, kura apdraud labklājības līmeni tautā, tā būtu jāuztver kā valsts nacionālās drošības apdraudējums, tās sociālās drošības graušana un tiesiskā nihilisma veidošana sabiedrības apziņā. Tātad arī krimināltiesiskajā laukā jāizvērtē ne tikai kā ekonomisks noziegums, bet kā tieša valsts nodevība. Izdarot arī attiecīgās izmaiņas Latvijas krimināllikumos.

Valsts prezidents pateica - " jāmaina sistēma". Kaut kā neliekas, ka viņš bija runājis par santehniku… Ko izmeklē Latvijas Ģenerālprokuratūra? Atbildīgos par tehniskām "kļūmēm", bet ne to korupcijas ķēdi, kura gatavoja šādu rezultātu. Vai kāds augstākajā valsts pārvaldes līmenī taisās skaļi pateikt to, ka līdzatbildīgs ir cilvēks, kurš, 12 gadus vadot Latvijas Ģenerālprokuratūru, ir izveidojis tādu tiesībsargājošo sistēmu, kura aizstāv atbildīgos(?) par noziegumiem labāk nekā cietušos? Diez vai (kurš balsi pacels pret SAB direktoru?). Vai kāds nosauks kā līdzvaininiekus Rīgas mērus (kopš 2000. gada), kuru valdīšanas laikā savstarpēji nesaistītus negodīgos ierēdņus salika sistēma, kurā palikt godīgam jau bija problēma? Protams, nē, ja nu vienīgi politisko pretinieku, kā nepareizās nacionalitātes piederīgo… Bet tieši tas nodrošināja Dienvidu tiltam nosaukumu - "ZELTA TILTS" pamatojoties u z neadekvātajām izmaksām. Pie tam, pat neizvērtējot tos zaudējumus Rīgai, kurus nesa jau izstrādāta un darbam sagatavotā Daugavas Ziemeļu šķērsojuma projekts, kurā netika iesaistīta "pareizā" privātbanka, atmešana tālajā plauktā. Vai kāds tā nosauks privātbankas vadītāju, kurš noorganizēja "otkatu" sistēmas finanšu plūsmu kustību tā, ka tas pat neatgādina "kukuli" vai "aplokšņu algu", sevišķi zinot to, ka viņš ir bijis (?) samērā daudzu Latvijā pie varas bijušo un esošo partiju "sponsors" ?" Praktiski tauta saņēma valsts pārvaldes organizētās korupcijas ķēdes darba rezultātu. Un valsts pārvaldes līmenī korupcijas ķēde garāka. Saeima ("pareizo" likumu normu iestrāde) - MK (ministru kabineta noteikumi un premjera rīkojumi) - Ģenerālprokuratūra ("pareizā" izmeklēšana un "pareizo" vainīgo atrašana ) - žurnālistika ("pareizo" viedokļu "pareiza" izgaismošana sagatavojot "pareizo" sabiedrības viedokli) - tiesa ("pareizi" vadot procesu, bieži no aizstāvības pieprasot pierādījumus un no apsūdzības pieņemot pieņēmumus, pie čaukstošas argumentācijas var būt otrādi)…

Nesen redzēju sapni - Latvijā esot kādas trīs-četras "lielas" būvfirmas, kuras sadala savā starpā visu valsts un daudzu pašvaldību pasūtījumu tirgu. Protams, godīgi uzvarot vajadzīgajos konkursos. Celtnieku gan šīm firmām nav… Bet starp šīm firmām un celtniekiem pastāv vēl tāda firmu ķēdīte, kuras tiek sauktas par "tankiem", laikam jau pēc analoģijas ar šo kaujas mašīnu ne pārāk garo mūžu… Toties uz radītā produkta ekspluatācijas drošības līmeņa pazemināšanas rēķina paliek pietiekami daudz brīvas naudas "otkatiem"… Pietiek partiju "sponsorēšanai" un visu iespējamo konkursu rezultātu "pirkšanai." Bet sapnis ir sapnis, to Ģenerālprokuratūrai neiesniegsi. A tie nesapņo… Un pat netaisās izmeklēt paši, jo var jau arī darbu zaudēt…

Tieši tas pats šobrīd notiek ar ES struktūrfondu izlietošanu Latvijā. Projektus pieņem, uzrauga, izpilda… nauda notērēta, bet sausajā atlikumā - tukšums.

Klasika - " Mazam zaglim lai tiek cietumgods, lielajiem lai atzinības sods."

Visās šādās ķēdēs, tā vai savādāk, iesaistītas amatpersonas: augstākā un vidējā līmeņa valsts (pašvaldību) pārvalde, valsts-pašvaldību politiskā pārvalde, privātstruktūru vadība, augsta līmeņa banku vadītāji…

Šī faktiski lielā daļā ir tā nauda, kuras nepietiek valsts sociālās spriedzes mazināšanai, sociālās labklājības un nacionālās ekonomiskās drošības veidošanai.

Vai jautājumā par amatpersonu izslēgšanu no korupcijas ķēdes nevarētu lietderīgs būt " burkāna-pātagas princips" ? Pacelt kukuļošanas latiņu augstu, lai zūd lietderība kukulim..?

Piemērs no dažu Rietumvalstu prakses. Jau ierindas policists ir visai prestiža amatpersona. Ar sociālo statusu, solīdu algu, izaugsmes iespējām… Ar sociālo garantiju paketi izejot pensijā, izdiena. Un tas viss zūd, ja tiek pieķerts apzinātā likuma pārkāpšanā.

Kādas sekas varētu ierosināt Latvijā? Aizliegumu ieņemt valsts-pašvaldības amatus uz desmit-piecpadsmit gadiem? Zaudēt tiesības uz jau veiktajām sociālajām iemaksām un noteikt pensiju par iepriekšējiem gadiem sociālās (minimālās) pensijas līmenī neatkarīgi no iemaksu lieluma? Jāatzīmē, ka jau šodien ierēdņiem ir zināma sociālā pakete, salīdzinot ar pārējiem darba ņēmējiem…
Noteikt politiķu un augstāko amatpersonu kriminālo un mantisko atbildību valstij negatīvo seku rezultātā? Tādos gadījumos kā vilcienu iepirkumi, "Liepājas Metalurgs", "PAREX", "Krājbanka, "Zelta Tilts", "Gaismas Pils", Ķemeru sanatorija, "Baltic Kristina", Rīgas pasažierosta, "Daimler", VID jaunās ēkas celtniecība….

Klasiskā shēma - Rīga pilna ar valstij piederošām ēkām. Neizmantotām un grūstošām. Bet bijušais Rīgas mērs ir iedarbinājis Maskavas oligarhu biznesu lielas kompleksas VID ēkas celšanai… Uz nodokļu rēķina, protams, neaizmirstot piepelnīties pats. Vienlaicīgi Rīgā atmetot pabalstu sistēmu, normālas sociālās drošības vieta.

Tā vai savādāk valsts nacionālās drošības, ekonomiskās, sociālās, labklājības sastāvdaļas tiek pakļautas riskam tieši šajā, valsts pārvaldes augstākajā līmenī. Sadzīviskā korupcija to apdraud mazāk.

Kāds iespējams risinājums?
Attiecīgās izmaiņas Latvijas krimināllikumos, kvalificējot korupciju valsts pārvalde līmenī ne tikai kā ekonomisku noziegumu, bet arī kā valsts nodevību. Kā valsts nodevību, kura izraisa valsts pamatkapitāla – cilvēku - piespiedu emigrāciju no valsts un veido valstī paliekošajā sabiedrības daļā tiesisko nihilismu, kas savukārt veicina neticību valstij.

Liegt tiesības piedalīties valsts-pašvaldību pasūtījumos tām firmām un tām firmu vadībām (fiziskām personām), kuras veikušas apzinātas pretlikumīgas darbības? Iekļaut attiecīgās bankas vai to filiāles Latvijā un to vadītājus (fiziskas personas) valstij nepieņemamo partneru sarakstā, neatkarīgi no valsts piederības "mātes" uzņēmumam? Iekļaut šajā sarakstā pašus "mātes" uzņēmumus?

Šajā sakara ir vērts arī atgriezties pie Valsts Kontroles statusa, kurš noteikts Satversmē. Saskaņā ar Satversmes redakcijas mūsdienu iztulkošanu, nevienai iestādei Valsts Kontroles atzinumi neuzliek nekādus pienākumus. Iespējams, ir vērts jau Satversmē noteikt Latvijas Ģenerālprokuratūras, ministriju un pašvaldību pienākumus un atbildību par reaģēšanu uz Valsts Kontroles atzinumu? Personalizēt šo atbildību? Šoreiz ne tikai par apzinātu likuma pārkāpšanu, bet arī par darba rezultātiem vai, patiesāk, par rezultātu trūkumu.

Kā ar Ģeneralprokuratūras un tiesu atbildību? Attiecīgās amatpersonas vada šīs iestādes gadu desmitus. Augsts sociālais statuss un sociālā pakete… bet praktiski atbildība par nesakārtoto tiesisko lauku valstī - nekāda. Toties atzinība no valdošo koalīciju amatpersonu puses iespaidīga…
Iespējams, ka ir vērts jau priekšvēlēšanu gaitā vērst tautas uzmanību tieši šiem faktiem. Minot tautas uzticības izmantošanu nelietderīgi no ierēdņu un to politiskās vadības puses kā iemeslam tam, kāpēc nepietiek finanšu sociālām vajadzībām. Nosaucot tos amatus, kuri ir atbildīgie… Uzvārdus tauta nosauks pati.

Latvijā daļa no šādām koruptīvām ķēdēm aug no likumiem, kuri regulē partiju darbu, finansēšanu, vēlēšanu kampaņu finansēšanu.

Situāciju īss apraksts no prakses:
1. LTF viens no līderiem, pastrādājis Latvijas AP, MP uz laiku izkrīt no politikas. Atgriežoties politikā, stājoties partijā, samērā atklāti pasaka, ka otrreiz kā nabags no politikas neaizies (zinu vismaz divas epizodes), uz ko partijas biedru augstākā koleģiālā institūcija reaģē ar atbalstu…
2. Partijas līderis objektīvi-subjektīvu apstākļu dēļ pats nav tiesīgs balotēties. Pamatojot partijas intereses par viņa obligātu atrašanos partijas vadītāja amatā, paziņo ka partijas "sponsori" (tiek nosaukti apšaubāmas reputācijas, no partijas pamatprincipu nostādnēm, personas) finanses jau došot tikai viņam personīgi, bez tā jau jūs netiksiet ievēlēti… Un tas patiešām nostrādā kā pamats atkārtotai ievēlēšanai partijas vadītāja amatā. Bet "parāds" "jāatstrādā" partijas frakcijai…

Skaidrs ka šādos gadījumos partiju finansējums un iekšējās finanšu plūsmas ir visai "necaurspīdīgas" un, no likuma viedokļa, ar apšaubāmu likumību. Taču, ar partijas biedru atbalstu un praktiski arī ar korumpētās valdošās koalīcijas atbalstu (skatoties kā uz nākošo partneri pie iespējamā protesta balsojumu vēlēšanās), viss notiek. Arī partijas pasludināto principu "ievērošana", strādājot Saeimā, darbs pretēji savu vēlētāju interesēm un dotajiem solījumiem, "sponsoru" interesēm atbilstoši. Arī iekšpartijas iespējamo konkurentu "novākšana" un attiecīgais nepotisms…

Vai nebūtu lietderīgi noteikt partiju, to biedru un līderu personalizēto atbildību par rezultātu valstij..?

Vēl 7.Saeimas laikā tika iesniegta likumu grozījumu pakete partiju finansēšanas, vēlēšanu finansēšanu jautājumos, vēlēšanu likumā. Paredzot partiju līderu (priekšsēdētaju, to biedru, valdes locekļu) kriminālo atbildību par šādiem pārkāpumiem. Nav runas par šo sodu bargumu. Bet kriminālsods liegtu iespēju šiem līderiem startēt vēlēšanās. Līdz ar to šīm fiziskām personām vienkārši vairs nebūtu pašām sevišķi izdevīgi iet uz apšaubāmām partiju finansēšanu shēmām un "pārdošanos" sponsoriem un mecenātiem.

Tika piedāvāts arī izskatīt iespējas anulēt vēlēšanu rezultātus partijām (diskvalifikācija saskaņā ar olimpiskiem principiem – negodīga uzvara nav uzvara), kuru darbs vēlēšanu laikā bijis saistīts ar vēlēšanu likumu, vēlēšanu finansēšanu likumu pārkāpumiem. Jo nav labāka kontroliera kā konkurents. Un tas neizsauktu papildus izmaksas no budžeta. Toties katrs jebkuras partijas biedrs izbaudīs atbildību par savu lēmumu, atbalstot partijas līderus, atbalstot partiju vadību negodprātību it kā "lietas labā".

Man "neizprotamu" iemeslu dēļ šāds ierosinājums, jau sagatavoto attiecīgo likumu grozījumu veidā (saskaņā ar Saeimas Kartības rulli), nesaņēma atbalstu nevienā Saeimas frakcijā, nevienā partijas valdē… Un netika tālāk virzīts izskatīšanai pat Saeimas komisiju līmenī. Bet izsauca grūtības tālākajā darbā gan no Saeimas locekļu, gan no savu un " labvēlīgo" partiju " sponsoru" puses… Laikam jau vaina bija gramatikas un drukas kļūdās, kuras bija šajos dokumentos…

Domāju ka lietderīgi būtu Latvijas Ģenerālprokuratūras un KNAB līmenī veikt izmeklēšanu par valdošo politiķu dažādos laikos dotajiem valsts galvojumiem un bīdītajiem projektiem. Ja ne sodīt (noilgumu dēļ), tad skaļi no Saeimas tribīnes nosaukt. Jo šobrīd vainīgajiem, kā vainas "apliecinājumi" ir valsts apbalvojumi, augstais sociālais statuss un uz nodokļu maksātāju rēķina "sarūpētās" finanses. Kamēr nebūs skaļi nosaukti atbildīgie, tikmēr spēkā paliks vecais princips par cietumgodu sīkajiem, sadzīves korumpantiem, un atzinības sodu lielajiem…

Šis "atzinības sods" kā pateicība par valdošai koalīcijai izdarītajiem "pakalpojumiem", bieži izpaužas kā virzība uz nozīmīgākajiem amatiem. Gan valstī, gan ES ierēdniecības līmenī. Padomju laikos uz Maskavu, tagad uz Briseli… Tātad šāda līmeņa korupcija jau apdraud Latvijas intereses gan ES, gan NATO līmenī. Jo arī tur Latvijas intereses nav un nebūs šo organizāciju prioritātes, neatkarīgi no skaļi paustā, un paklausīgs – korumpēts ierēdnis arī tur būs ērtāks. Vairākās iepriekšējās vēlēšanās tas jau izpaudās kā ārvalstu pēkšņs atbalsts kādai partijai un tās premjeru kandidātiem… Galu galā arī tā ir korupcija, kura veido Latvijas tautas labklājības līmeņa pazemināšanu kaut kādu mistisku kopēju vērtību dēļ. Kur rezultātā šīs mistiskās vērtības pārvēršas par reālu ietekmi uz kopējo ES tirgu. Tas ir jautājums par Latvijas labklājības sasaisti ar tās vietu un patieso nozīmīgumu ES un NATO līmeni.
Apkalpojošais personāls jeb lēmuma veidotājs savam labumam…

Tās ir arī finanšu rezerves nepieciešamai valsts drošībai, tās ekonomiskajām, sociālajām un labklājības sastāvdaļām.

Tieši šī iemesla dēļ, reducējot jau uz valsti attiecības "partijas vadība-partijas biedri", ir vērts nopietnāk pievērst uzmanību šodienas tendencēm tautā ar prasību pēc tautas vēlēta prezidenta. Tauta to uztver ne tikai kā stingrās rokas ieviešanu valsts saimniecības vadīšanā, bet arī ka savas tiesības un iespējas vieglāk kontrolēt šo vadību.

Tad no kurienes aug kājas korupcijai un kā tās apcirst?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!