"24. jūlijā ar spēcīgām vēdergraizēm ātrā palīdzība ap pulksten 15.45 nogādāja mani Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Kad uzņemšanas nodaļā noformēja manus dokumentus, aizveda uz telpu ar koridori. Tajā sēdēja ārkārtīgi daudz cilvēku un gaidīja, kad viņus izsauks uz pieņemšanu," savu stāstu par rūgto pieredzi Stradiņa slimnīcā sāk Andreass. "Visas kušetes bija aizņemtas. Mani apsēdināja uz krēsla. Neiedodot nekādu atsāpinātāju, teica, lai gaida, kad izsauks."

Nogaidījis piecarpus stundas, Andreass vērsās pie ārsta un vaicāja, kad viņu pieņems. Pa šo laiku vīrietim bija cēlusies temperatūra, "ellišķīgi sāpēja un reiba galva". Savukārt ārsts Andreasam sacījis, ka pieņemšot, cik vien ātri iespējams. Andreass turpināja neziņā gaidīt vēl stundu.

"Kad mani beidzot pieņēma, es trīcēju no aukstuma. Temperatūra bija pacēlusies līdz 38,2 grādiem, kas man ir ārkārtīgi daudz," par pieredzēto klāsta vīrietis, piebilstot, ka trīcēšanas dēļ medmāsai vien ar grūtībām esot izdevies atrast vēnu, lai paņemtu analīzēm nepieciešamās asinis.

"Guļot jau uz kušetes, dzirdēju, kā medmāsa saka ārstam, ka "mums pacients ar augstu temperatūru koridorā nosēdēja sešas stundas". Ārsts viņai uz to mierīgi atbildēja: "Bet ko tad es varu darīt? Viņu ir daudz, bet es esmu viens." Pēc tam piebilda: "Kur tad man jāsteidzas, ārsti taču basto,"" atminas vīrietis.

Turpmākie izmeklējumi uzņemšanas nodaļā atklāja, ka Andreasam organismā sācies iekaisuma process. Sākotnēji ārsti vīrietim paziņojuši, ka "paturēs līdz rītam". Tomēr Andreass slimnīcā pavadīja nedēļu. Notikušais Andreasā rūgtumu raisa medicīnas personāla attieksmes dēļ. Gan viņš, gan arī viņa sieva, kura uzņemšanas nodaļā dzīvesbiedru veltīgi gaidīja deviņas stundas, bija pilnīgā neziņā par Andreasa veselības stāvokli un to, kas tālāk notiks. "Viņai mājās nācās doties vienai naktī. Turpmāk slimnīcā gan viss bija ļoti profesionāli, gan ārstējošajam ārstam, gan medmāsām esmu ārkārtīgi pateicīgs," atzīst Andreass.

Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā no komentāriem par konkrēto gadījumu atturas. Slimnīcas sabiedrisko attiecību vadītāja Lāsma Sīle norāda vien to, ka Andreasa gadījumu detalizēti apskatīs slimnīcas iekšējās kvalitātes kontroles procesā. Savukārt pacientiem neskaidrības par ārstniecības gaitu iesaka risināt slimnīcā.

Raksturojot Neatliekamās medicīnas centra nodaļas darbu, Sīle norāda, ka ārsti veic apskati, izvērtē pacienta veselības stāvokli, medicīnisko sūdzību raksturu un smagumu. Pacienta veselības stāvokli vispirms izvērtējot ārsta palīgs, kurš nosakot palīdzības sniegšanas prioritātes līmeni. Kopumā tie ir četri līmeņi, sākot no pirmā, ko raksturo dzīvībai bīstami apdraudējumi. Šādos gadījumos palīdzība jāsniedz nekavējoties. Savukārt ceturtais līmenis nozīmē, ka ir potenciāls apdraudējums pacienta veselībai, stāvoklim pasliktinoties, var rasties smagas sekas.

"Ja pacientam nosaka trešo vai ceturto līmeni, bet šajā laikā ieved pacientu, kuram noteikts pirmais vai otrais līmenis, tad šie pacienti ir pirmie, ar kuriem Neatliekamās palīdzības centra komanda strādā," līmeņus raksturoja Sīle. Pacientu uzturēšanās laiks centrā esot atkarīgs no vairākiem aspektiem, tomēr pacienta izmeklēšanu un terapiju uzsāk pēc iespējas ātrāk, akcentēja slimnīcas pārstāve. "Neatliekamās medicīnas centrā ir observācijas jeb novērošanas gultas, kas nozīmē, ka pacients centrā var uzkavēties līdz diagnozes noteikšanai arī diennakti," piebilda Sīle.

Atbildi uz jautājumu, cik daudz ārstu un medmāsu jāuzturas un jāstrādā ar pacientiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības centrā, iegūt neizdevās. Sīle norādīja, ka diennaktī centrā vidēji vēršas no 150 līdz 200 pacientiem. Slimnīcā viņi ierodas gan ar ātro palīdzību, gan arī pašu spēkiem.

Tikmēr Veselības inspekcijā par Andreasa gadījumu teic – ja pacientam medicīniskās palīdzības gaidīšanas procesā pasliktinās veselības stāvoklis, viņam par to nekavējoties jāziņo ārstniecības iestādes personālam.

Veselības inspekcija atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem un skaidro, ka slimnīcās neatliekamo medicīnisko palīdzību jānodrošina stundas laikā, savukārt steidzamu medicīnisko palīdzību – 24 stundu laikā. Izvērtējot pacienta veselības stāvokli un palīdzības sniegšanas principus, ja piešķirts pirmais līmenis, tad palīdzība jāsniedz nekavējoties, vienlaikus vērtē pacienta stāvokli un jāveic ārstnieciskas darbības. Savukārt pacientam, kuram noteikts ceturtais līmenis – novērtēšana un/vai ārstēšana jāuzsāk ne vēlāk kā stundas laikā pēc ierašanās veselības aprūpes iestādē.

Tāpat Veselības inspekcijā akcentē, ka visupirms pacientam savas pretenzijas par konkrētas medicīnas iestādes darbu ir jādara zināmas tās vadībai. Kopīgi jāmeklē arī risinājumi.

Kā skaidro Veselības inspekcijas komunikācijas vadības darbinieki, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ārstniecības iestādē ir izstrādāta vadītāja apstiprināta un ieviesta kvalitātes vadības sistēma. Tā ietver tādus pasākumus kā regulāra sniegto ārstniecības pakalpojumu kvalitātes kontrole, pacientu sūdzību un ieteikumu izskatīšana, ārstniecības rezultātu analīze, ārstniecības pakalpojumu kvalitātes pilnveidošana. Katrai personai ir tiesības vērsties pie ārstniecības iestādes un izteikt priekšlikumus turpmākās darba organizācijas uzlabošanai.

Tikai tad, ja pacientam neizdodas rast risinājumu sadarbībā ar ārstniecības iestādes vadību, viņam ir tiesības vērsties ar rakstveida iesniegumu Veselības inspekcijā lūgt izvērtēt konkrēto gadījumu.