Pazemes labirints, spoku stacija, 1929. gada mehānismi un citi Centrāltirgus brīnumi  (50)

Vienu no aizvadītajām brīvajām dienām man izdevās veltīt Rīgas Centrāltirgus izzināšanai: pastaigāt pa tirgus pagrabu, ieraudzīt gandrīz simtgadīgu kompresoru un uzkāpt uz gaļas paviljona jumta, lai paklejotu pa pašu īstāko dzelzceļa staciju.

Rīgas Centrāltirgus būvdarbi sākās 1924. gadā, bet jau 1926. gadā tie pilnība apstājās. Iemesls tam bija varas maiņa Rīgas domē. Vien 1930. gada pavasarī tirgus beidzot tika nodots ekspluatācijai. Tomēr pirmo pusgadu tirgošanās nevedās, un paviljonos notika dažādas izstādes un politiskie mītiņi. Ar tirgošanos tirgus pilnībā sāka nodarboties vien 1930. gada novembrī, taču tobrīd tas bija pats lielākais un mūsdienīgākais tirgus Eiropā.

Tirgus pagrabos var atrast vairumu mūsdienīgas tehnikas, kā arī šo to, kas saglabājies no pagātnes laikiem. Kompresoru cehā goda vieta ir ierādīta 1929. gada izlaiduma agregātam, kas ir AEG uzņēmuma ražojums.

Vācijas armijai 1916. un 1917. gadā Vaiņodes rajonā bija tikai divi angāri. Tie tika būvēti šeit, jo šajā vietā kopš 1912. gada atradās kara aerodroms, kas tika uzcelts cariskās Krievijas laikā.

Pēc Pirmā pasaules kara beigām kara objekti nonāca Latvijas valdības pārvaldībā, kas centās no tā iegūt kādu materiālo labumu. Izsolē angārus nopirka Rīgas dome, lai varētu tos izmantot Rīgas Centrāltirgus būvniecībai.

Tirdzniecības zāle ar dzelzceļa staciju bija savienota ar četriem liftiem. Šobrīd dzelzceļa stacija vēl joprojām atrodas uz gaļas paviljona jumta. Ideja piegādāt preces vagonos bija neslikta, taču to īstenot nebija lemts.

Ja tic arhīva datiem, tad vācu armijai nebija plānu saglabāt tirgu tā pašreizējā teritoriālajā plānojumā – tirgus laukumus bija plānots izmantot kā rūpniecības zonu.

Patiešām mūsu pilsētai ir paveicies ar šādu neraksturīgu tirdzniecības vietu, par kuru interesējas visi Rīgas apmeklētāji un kura piesaista tūristus no visām pasaules malām. Ne velti cilvēks ar fotoaparātu tirgū ir kļuvis par visai ierastu parādību.