Es pastaigājos pa vecajām kāpnēm, klejoju par ozolkoka sijām, kas ir vairāk nekā 100 gadus vecas un paskatījos ārā pa jumta logiem, redzēju arkas no pretējās puses, nofotografēju Doma laukumu no putna lidojuma. Starpcitu, kāpņu, kas ved uz jumtu, platums ir ne lielāks kā metrs – divi cilvēki nevarētu paiet garām. Sijas un spāres šeit patiešām ir vecas. Pārsteidzoši, ka divus gadsimtus tās ir spējušas saturēt kopā Doma jumtu.
Šeit var redzēt arī atstātos autogrāfus. Izrādās, ka sava vārda izgrebšana uz soliņiem, žogiem un citiem sabiedriskiem koka priekšmetiem ir ļoti sena tradīcija. Un to izmantoja arī vācieši, kas mums skaitās precizitātes paraugs. Uz vienas no spārēm ar nazi ir iegrebts ”L.BOREWITZ 1870”.
Ir atrodami arī krievu autogrāfi. Piemēram, sienas iekšējā pusē, kas iziet uz Jaunielas ielu, ar šķīdumu 1863. gadā ir rakstīts: ”Mūrnieki salaboja velves. Jakovs Zakaznovs, Mihaila Ļebedevs, Pulirs Vicins Gavozins, meistars Fiširs”.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
