Tāpat nevienam nav noslēpums, ka latvietis vidējais mīl dedzināt gan kūlu, gan arī, kas ir mazāk zināms un plaši apspriests - dažādus atkritumus un reizi pa reizei saindējas ar dūmiem, sadeg vai apdeg pats. Piemēram, vakar bija 70 kūlas ugunsgrēki, ir degušas ēkas un ir arī 12 maldinājumi. Mazāk zināms, bet arī ir patiesība un speciālisti to zina, ka sadedzināt plastmasu, PET pudeles vai sintētiskos audumus nenozīmē, ka sadegšanas produkti izgaist un neko ļaunu nenodara, bet gan rada veselu buķeti dažādu indīgu vielu. Ugunsdzēsēji zina, ka ugunsgrēka upuru liela daļa nosmok, saindējoties ar dūmiem, nevis sadeg. Sintētiski audumi, PET pudeles, polietilēns, celofāns, dažādas plastmasas nedeg tik jauki un skaisti, kā koku zari. Šo atkritumu pirolīze ir pietiekami sarežģīts tehnoloģisks process, pareizi notiek augstās temperatūrās un nekādā gadījumā šie atkritumi pilnībā nesadeg zaru, slapju lapu un vecu bumbiereņu kaudzē. Šie nepilnīgas sadegšanas produkti tiek ieelpoti, nogulsnējas augsnē, ūdenī un saindē vidi. Tāpat jāatceras, ka interneta vidē nonākušās ziņas ir vismaz simt vai tūkstošreiz mazāk pieejamas vidējam mediju patērētājam (un līdz ar to vidējam latvietim dedzinātājam), kā tradicionālie mediji - tv, radio, avīzes. Tādējādi vēlme uz talkas emocionālā pacēluma fona aktualizēt šo svarīgo problēmu valsts medijos ir vienkārši saprotama. Pirms talkas iepriekšējā dienā vides ministrs Vējonis LNT "Tautas balsī" teica: Sadegot atkritumiem, rodas bīstamas vielas, kā dioksīni, un tie savukārt ir bīstami cilvēkam, bieži vien daudzas vielas ir vēzi izraisošas.
Doļģe piebilda: Tāpēc atceries - nekādā gadījumā savāktos atkritumus nededzini, bet gan talkas maisos atstāj talkas vietās."
Tas nu tā, jauki, saprotami, zinātniski un pamatoti. Tomēr atcerēsimies solāriju problēmu! Par to arī speciālisti onkologi runā un stāsta jauki, inteliģenti un pamatoti! Un kas no tā? Sauļojas un pārsauļojas tāpat! Kā tad būtu par to jārunā, lai pamanītu?
Tomēr par to šoreiz runā valsts varas līmenī. Medijos tas ir izskanējis. Atkārtošana taču tikai nostiprinātu šo domu.
Piektdien no rīta LTV1 talkas organizatore Vita Jaunzeme jautāta par to, kā tautai varētu ieskaidrot, ka dedzināt atkritumus ir slikti, atbildēja tā: Nu jā, bet es teikšu - atbilde ir viena - es neteikšu nededziniet to, es vienkārši pateikšu to, ja jūs dedzināsiet, tad jūsu bērni būs impotenti, iespējams homoseksuāli, iespējams reproducēties nespējīgi, iespējams slimos ar visām iespējamām alerģijām, astmām, sirdskaitēm un tā tālāk un jūs paši protams arī, un te ir tas, un kaimiņi pie tam un daudzas lietas. Man jāsaka arī - tas ir cilvēka izvēlē, vai viņš sagandē sev veselību (Žurnālists: Un citiem arī) un pēc tam maksā ārprātīgas zāles, lai tiktu no tā visa vaļā, jo tās sekas ar tiem dioksīniem, kas tur gaisā sadeg un kas pēc tam zemē, gaisā un plaušās - tās ir neprognozējamas, līdz ar to, nu, cilvēka brīva izvēle, nu dedziniet.
Redzat. ka pasaulē lielākie zinātnieki un vides speciālisti ir atzinuši- planēta ir pārapdzīvota. Nu, dedziniet, pārējiem būs tīrāks gaiss, nu man jāsaka tas ir tāds absurds, ka cilvēki, nu zāģē to koku, uz kura viņi sēž, paši patiesībā sevi gandē."
Toksisku vielu ietekme uz veselību, uz vēža attīstību un iedzimtību ir pierādīta un nav un nevar būt strīdus objekts. Strīdīgais apgalvojums ir par homoseksualitāti, jo tas, ka toksiskas vielas ietekmē cilvēkus vispār, nav apstrīdams.
Un tad tik sākās! Interneta portālos viens pēc otra tapa raksti ar galveno uzsvaru uz to, ka "kā tā var", ko viņa atļaujas", runājot tiešajā ēterā jāuzņemas liela atbildība, publiska persona šādus izteikumus atļauties nedrīkst, normālā valstī viņa uzreiz tiktu atlaista no amata, kāpēc žurnālists viņu uzreiz tiešajā ēterā neapsauca un tamlīdzīgi. Jāpiezīmē, ka žurnālists pats bija stingri pārliecināts par dedzināšanas kaitīgumu un vairākkārt pirms un pēc TĀ IZTEIKUMA aicināja nededzināt. Daži paziņoja, ka talkā nepiedalīsies, ja jau talkas organizatore tā viņus apvaino. Tāpat Jaunzeme noteikti daudz ko jaunu uzzināja par sevi ne tajā patīkamākajā veidā un saņēma "laba vēlējumus" gan sev, gan saviem tuviniekiem tagad un tuvākajā nākotnē. Gandrīz pilnīgi pazuda galvenā doma - cilvēki paši ar savu aplamo rīcību reizēm rada sev veselības problēmas, kuras var izpausties ilgākā laika posmā gan pašiem, gan citiem. Internetā diskusijas turpinājās visu dienu, parādījās dažādi argumenti - kur tad tos atkritumus lai liek, atkritumu apsaimniekošana dārgi maksā un tamlīdzīgas muļķības, tad jau slapju malku un ogles arī nevarot dedzināt, kā arī visādi joki par to, kāda orientācija ir kūlas dedzinātajiem, ko darījuši viņu vecāki un tamlīdzīgi. Bija arī reālistiski komentāri par to, ka dedzinātāji jau apdraud arī citus, ne tikai sevi, cik Latvijā apdeg vai sadeg cilvēku, nodeg māju, mežu, cik slimo ar vēzi un citām slimībām, kuras ir vai varētu būt izraisījis piesārņojums, tika atgādināti arī medicīnas statistikas dati. Pat regulāras pasīvās smēķēšanas ietekme ir objektīvi pierādīta, un proti, elpojot gaisu vienā telpā, kurā kāds lieto legālu veikalā pērkamu produktu (tabaku), ir pierādīti līdzīgi veselības traucējumi, kā pašam produkta pircējam un lietotājam.
Kas tad notika tautai plaši pieejamajos medijos, kuru auditorijas ir desmiti un simti tūkstošu? Tur šī vēstījuma daļa pazuda. Tika rādīts, ko un kā kur savākuši, tāpat atgādināja, ka kara laika lādiņi, toksiskas vielas un medicīniskie atkritumi, piemēram šļirces, nav pašiem jāvāc, bet jāinformē organizatori. Aicinājums nededzināt atkritumus pazuda. Rādīja, kā tauta braši vāc vecos zarus, šur tur dedzina tos vai vāra zupu un atpūšas pēc simtiem pašu kaimiņu piedrazoto maisu savākšanas. Izdevās nofilmēt arī atkritumu izgāzējus notikuma vietā! Talkas info telefons uz jautājumu par iespēju dedzināt atkritumus paskaidroja kā par likumisku aizliegumu un saskaņojamu ar vietējām autoritātēm, nevis nepiedodamu rīcību. Arī īpaši pārjautājot par plastmasu dedzināšanu - saskaņojiet ar vietējām autoritātēm, ar ugunsdzēsējiem un viss. Konkrēta ieteikuma nededzināt plastmasu nekādā gadījumā nav. Ka tik ko nepadomā! Atcerēsies vēl Jaunzemes teikto!
Nepolitkorektais ar strīdīgo homoseksuālisma izcelšanās interpretāciju saistītais vides piesārņošanas jautājums mīļā miera labad tikai veiksmīgi noairēts no mediju vides - ka tik kāds kaut ko nepadomā. Toksisko vielu ietekme uz cilvēku veselību gan ir pierādīta. Tomēr izskatās, ka jebkurš jautājums, lai cik tas būtu pamatots un cik liela iespēja plašas auditorijas ietekmēšanai gan nebūtu, ja kaut kādā veidā no iepriekšējas informācijas ( konkrēti Vitas Jaunzemes izteikumiem) varētu tik asociēts ar kaut ko politnekorektu, tad tas ir jāaizvāc komplektā ar jebkuru citu informāciju, lai nekādi neietekmētu kaut cik plašu sabiedriskas domas tīklu. Un tieši šeit jau sabiedrībai parādās bīstamība. Gan tāpēc, ka tā tiek indēta ar ķīmiskiem substrātiem, ko pati nezināšanas dēļ rada, gan tāpēc, ka ir saindēta informācijas aprites sistēma.
Informatīvā sistēma var pamelot, paklusēt, var rakt un var nerakt. Modernajā demokrātijā uz šāda fona var iedomāties politkorektu onkologu vai politkorektu ķīmiķi, kurš, labi zinot faktus, nevis izvēlas stāstīt tautai par cilvēku rīcības kaitīgumu, bet gan stāsta kaut ko citu, piemēram, tāpat kā internetā, apspriež iedomātā mīļā miera traucētāja personību. Jāpiebilst gan, ka pirolīzes reakcijas māca (vai vajadzētu mācīt) skolā, tā kā zinātāju skaitam teorētiski vajadzētu būt pietiekami lielam.Tāpat brašie lauku pagastveči un tantes reti kad ir ar specifiskām zināšanām un ja arī viņiem tās zināšanas arī būtu kā mediķim, ķīmiķim vai vienkārši normāli izglītotam pilsonim, šādos apstākļos ir jāpadomā, vai pēc kārtīga polikorekta uzbrēciena no centrālās partijas pārvaldes vai pareizās domas virzības kantora šis tautas pārstāvis atgādinās saviem vēlētajiem - neindējiet paši sevi un citus vai arī tomēr miera labad to nedarīs? Ironiskā kārtā varbūt viņš tieši tāpēc ir ievēlēts, ka nekad vēlētāju izziņas robežas nav izaicinājis un nekad tos nav pamācījis vai diskutējis ar tiem par strīdīgiem jautājumiem, bet gan stāstījis tiem to, ko tie grib dzirdēt.
Informācijas (ne)izplatīšanas motīvi varētu būt dažādi. Varbūt Vējonis ir nepareizajā partijā? Tad jau viņš pēc definīcijas nevarētu pateikt neko pareizu un tautai derīgu! Vai varbūt labie mediji ir nabagu pusē un ja tas grib ieekonomēt pāris latus, lai iznāk papildus maizei vai varbūt 2 litru alum, nevis noīrēt konteineru, tāpēc, ja ar pārliecību, ka nekas slikts tas nav, dedzinās uz velna paraušanu, tad medijs šo pārliecību neizaicinās. Nevienam taču nepatīk visādi pamācītāji! Vai varbūt pagurušo Latvijas ekonomiku visai drīz plāno stutēt ar kādu videi stipri kaitīgu ražotni?
Motīvs tāpat varētu būt jau pieminētā vēlme neradīt nevēlamas asociācijas, kas ir vēl bīstamāk. Ka tik viņi nepadomā tā, ka tik nepadomā šitā, neatceras to vai nepiemin šito. Tad kāpēc viņiem vispār jādomā, MĒS PATEIKSIM, KĀ IR!!!
Bieži lasām vai dzirdam, ka politiskā vara dara ko grib, neieklausās, melo, stāsta pasakas un neievēro nekādus aizrādījumus no sabiedriskajam organizācijām un vēlētājiem, ir sevī noslēgta, manipulējoša un pašpietiekama un tautu nekādā vērtē netur tik vien kā ar reklāmām manipulējamu vēlētāju kopu. Taču vai politkorektuma aizstāvji arī neuzskata to pašu tautu tik vien par nedomājošu masu, kurā nedrīkst rosināt nevēlamas pārdomas, un, ja vien ir kaut mazākā iespēja, ka tauta kaut ko pārpratīs, tad jāaizvāc visa kaitīgā informācija, norādījumi vai kaitinošās pamācības.
No otras puses vairums negrib dzirdēt neko strīdīgu, informatīvu vai dies pasarg, pamācošu. Tomēr izskatās, ka populisms, prastums un polirkorektums ir pārņēmis arī visu sabiedrību un informācijas aprites sistēmu. Nu nelasa tauta organiskās ķīmijas grāmatas un netic kaut kādiem tur nepraktiskiem zinātniekiem, bet TV taču skatās. Ir nožēlojami, ka aicinājums nepiesārņot vidi ar it kā neredzamu indi kaut kā izpalika tieši tad, kad tam varēja būt vislielākais efekts. Šāds politkorektums indē sabiedrību. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Politkorektums mediju, politologu, reklāmistu un citu speciālistu vidē nekad nav bijis un nav plaši apspriesta tēma. Šis gadījums pierāda, ka tādam tam tomēr vajadzētu būt. Politorektums indē sabiedrību. Skaidrā un pamatotā doma, ka cilvēki paši ar savu rīcību indē sevi un kaimiņus mīļā miera labad pazuda no mediju vides.
Šādi speciālisti brīžos, kad uz emocionāla pacēluma vai skandāla fona ir pieejama simttūkstošu auditorija neizmantos to, lai beidzot tautu kaut nedaudz izglītotu par tēmu - mēs paši sev radam veselības problēmas. Diemžēl politkorektumu šajā gadījumā pastiprina mediju populisms, kas stāsta tautai pārsvarā tai viegli saprotamus, nekritiskus, pieņemamus, diespasarg ne jau nu pamācošus (vēl apvainosies), muļķību neizaicinošus pekstiņus par ļaunajiem un labajiem tēliem, lai nu kādi tie kuro reizi pēc mainīgās politiskās un ekonomiskās konjunktūras arī nebūtu.
Uz cigarešu paciņām dažādās valstīs raksta brīdinošus uzrakstus vai liek šokējošas bildes ar slimību bojātiem cilvēka orgāniem. Uz polikorektuma un populisma toksiskā maisījuma mediju vidē, kas mediju un speciālistu līmenī uzskata, ka tautai var stāstīt tikai tai pieņemamus, viegli saprotamus un neizaicinošus pekstiņus - uz šāda maisījuma jābūt brīdinošam uzrakstam kā uz cigarešu paciņām vai zīmei ekrāna stūrī - kā pieaugušo un vardarbības filmām un brīdinājumiem, kašī informatīvā produkta lietošana dezinformē un rada smagas sekas gan indivīdam, gan sabiedrībai kopumā.
Žurnālistam interneta komentāros pārmeta, ka viņš ļāvis Jaunzemei runāt un nav asi reaģējis un pārtraucis viņas izteicienus. Šis aicinājums rosina uz pārdomām vispirms par to, ka šie komentatori apzinās, ka vairums patērētāju nekādu citu informācijas avotu, kā vien mīļotie mediji, nelieto, pārdomas par mediju ietekmi un vārda spēku šādā informācijas fonā un arī par to, ka laikam taču labs žurnālists, kurš var dabūt un saglabāt darbu valsts medijos, ir tāds, kurš pēc kaut kādiem standartiem ievēro politkorektuma aizstāvjiem zināmus principus. Vai to darbības veidi un darba pienākumi ir aprakstīti NACE klasifikatorā un ir uzzināmi plašākai publikai? Ka tik kāds ko nepadomā! Kā varētu saukties šādas specialitātes apraksts? Kur mēs to agrāk varētu būt dzirdējuši? Padomju cenzūras apstākļos reizēm radās sajūta, ka tv komentē it kā atbildes uz neuzdotiem jautājumiem un stāsta - tā ir, bet tā nav, tā domā tikai sliktie, bet šitā domā labie, bet šito oriģinālo domu esi izperinājis tikai tu un tāpēc tā nemaz nevar būt pareiza. Jebkura nevēlama doma vai viedoklis, kurš varētu iepatikties tautai un pārāk plaši izplatīties, tika pareizi paskaidrots, KĀ IR PATIESĪBĀ! Kāds zina labāk, kā IR! Tu NEZINI, KĀ IR! Tāpēc mēs tev pateiksim, kā ir!
Ļaunas mēles gan melš, ka tagad Latvijas un vidējā latvieša problēma esot pārmērīgs izpildīgums un nemitīga vēlēšanās izpatikt visādiem ārējiem padomdevējiem, arī politkorektajiem.
Padomju realitātē savā laikā bija ideoloģiski nepareizo indivīdu tiesību ierobežojumi strādāt noteiktās profesijās. Laiku pa laikam kāds publiski izsaka gana strīdīgus apgalvojumus par dažādām jūtīgām tēmām, un būtu vēlams papētīt, vai pēc šīm atklāsmēm nejauši nerodas kādas nevēlamas sekas arī Latvijas modernajā demokrātijā!
Toksiskas vielas izraisa vēzi. Parasta normāla šūna sadarbojas ar citām organisma šūnām, saņem no tam vai ražo tām enerģiju, uztver vides apstākļus, pārvada informāciju un izvada atlieku vielas. Vēža šūna pēkšņi vairs nestrādā visam organismam, bet gan strādā tikai sev un sev līdzīgo atražošanai, pastiprināti veicina asinsvadu augšanu, lai nodrošinātos ar barības vielām un pakļauj un censas monopolizēt organisma resursus. Tās aug, izdala toksiskas vielas, traucē organisma darbību. Arī politkorektums rada metastāzes. Sabiedriskais organisms vairs nezin, kas viņš ir, sāk šaubīties, ka varbūt vinš nav gana labs. Pēksņi sabiedriska sistēma vairs netiek galā ar sabiedrības funkciju nodrošināšanu, atdod resursus, imunitāte tiek sagrauta. Ārējie slimību ierosinātāji viegli tiek iekšā. Tā kā pretestības sistēmas ir deformētas, tad visai drīz šie ierosinātāji sajūt savu ietekmi. Quorum sensing. Nu tie var izpausties. Organisms ir slims un novājināts. Slimības ierosinātāji ir stipri.
Vēl dažas informatīvas piebildes. Šajā talkā iezīmējās jauna tendence - kāds pašvaldības vadītājs laikam bija paziņojis, ka viņi laikam tomēr nav cūkojuši un nav ko talkot. Cerams, ka citu gadu tādas būs vairākas pašvaldības un varēs palīdzēt tām, kurās turpinās cūkoties.
Vēl jāpiemin, ka Eiropas atbalstītā simtlatnieku programma ir labs atspaids bezdarba nomāktajiem cilvēkiem. Taču, ja par Eiropas naudu šie cilvēki it kā sakopjot Latviju, patiesībā minēto darbību dēļ piesārņo vidi, tad traģiski ironiskā veidā sanāk, ka Eiropa maksā par to, ka mēs par tās naudu indējam sevi un savu vidi. Līko gurķu standarts gan tika atcelts, lopu labturības noteikumi pastāv, taču toksisko banku kredītu ierobežojums nekad nav bijis un specifiska aizlieguma nepiesārņot vidi arī nav. Tā jocīgi sanāk!
Jaunzemes kritiķiem internetā, kuri savus oponentus nosauca par nemoderniem lauķiem, kuri neko nejēdz no modernas 21. gadsimta realitātes, vēlētos atgādināt, ka piesārņojums ir kopēja problēma un vietējais homofobais lauķis, sakaunējies pēc Jaunzemes izteicieniem, varbūt nepiesārņos vietējo vidi un arī kāds no minoritāšu pārstāvjiem atradīs laimi pilsētā, nesaslimis laukos ne ar astmu, ne vēzi, ne sirdskaiti.
Ja nu par toksisko vielu ietekmi uz dzimumuzvedību, tad dažām sugām tāda ir novērota. Piemēram, augļu mušām. Tāpat cilvēktirdzniecības speciālisti šo to zina par smagajām narkotikām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
