Minimālās algas apjoms gan ir mainījies un sākot ar šo gadu, tā pieauga no 160 latiem līdz 180 latiem.
Kopumā turpat trešdaļai – 31,9% - darba ņēmēju šī gada pirmajā ceturksnī pēc nodokļu nomaksas ik mēnesi saņēmuši mazāk nekā 200 latus. Pagājušā gadu tik lielu algu saņēma 26,6%.
Pārvalde gan arī norāda, ka iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ respondenti uzrādījuši vairākus ienākumus avotus.
Jau lielākas algas šī gada pirmajā ceturksnī – no 200 līdz 300 latiem – saņēmuši 24,2%, savukārt no 300 līdz 500 latiem – 27,1% iedzīvotāju pēc nodokļu nomaksas. Pagājušā gadā tik lielas algas saņēma attiecīgi – 23% un 24% iedzīvotāju.
Tāpat mazākas atšķirības nekā attiecībā uz minimālo algu ir arī vislielāko algu saņēmēju vidū. Šogad no 500 latiem līdz 1000 latiem pelnījuši 10,5%, savukārt 1% janvārī, februārī un martā saņēmis virs 1000 latiem ik mēnesi. Pērn visa gada laikā tik lielas algas saņēma attiecīgi 8,8% un 1% nodarbinātie.
Pārvalde arī piebilst, ka šogad 2,7% strādājošajiem algu neaprēķināja vai vispār neizmaksāja. Savukārt 2,6% algas apmēru negribēja atklāt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
