Foto: F64
Ekonomikas ministru Danielu Pavļutu 21. novembra notikumi, kad, sabrūkot Zolitūdes lielveikalam "Maxima", zem drupām izdzisa vismaz 54 cilvēku dzīvības, esot pamudinājusi izvērtēt savu politisko un morālo atbildību par to, ka viņa vadītā ministrija pārrauga būvniecības politiku un sistēmu, kas nav spējusi novērst Zolitūdes traģēdiju.

"Ekonomikas ministrija (EM) neizsniedz būvatļaujas, neskata zīmogus un bet regulē kopējo būvniecības politiku valstī, un tas, kas ir noticis, ir noticis kopējās būvniecības politikas ietvaros," pēc tikšanās ar būvniecības nozares pārstāvjiem sacīja ministrs, norādot, ka jau apzinātu vairāki pasākumi, kuru ieviešana varētu pastiprināt būvniecības procesu kontroli un mazināt draudus, ka līdzīgas traģēdijas varētu atkārtoties.

Pavļuts atgādina, ka jau piektdien ministrija pašvaldību būvvaldēm nosūtījusi aicinājumu veikt ārkārtas pārbaudes sabiedriski nozīmīgās ēkās, taču jau tuvākajā laikā iecerēts izveidot arī riskanto objektu sarakstu, kurš taps, ņemot vērā gan būvniecības nozares viedokli, gan anonīmus ziņojumus.

Šajā sarakstā iekļautajiem objektiem plānots veikt ārkārtas drošības pārbaudes, piesaistot neatkarīgus ekspertus, kuru darbu nāktos apmaksāt potenciāli bīstamo ēku īpašniekiem.

Pavļuts arī uzsver, ka ilgi tapušais jaunais Būvniecības likums, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1. februāra, paredz stingrākas prasības būvniecības procesā iesaistītajiem, tostarp ieviest būvspeciālistu profesionālās atbildības apdrošināšanu un no pašreizējiem diviem līdz pieciem gadiem pagarināt sabiedriski nozīmīgo ēku garantijas termiņu.

Tāpat, pamatojoties uz jauno likumu, ir iecerēts pieņemt jaunus būvspeciālistu sertifikācijas noteikumus, kas, atbilstoši ministra teiktajam, būs stingrāki nekā pašreizējie.

Pavļuts pauda, ka viņam nav skaidrs, kā Rīgas Būvvalde varēja pieļaut, ka sabrukušajā Priedaines ielas ēkā projekta 2. kārtas būvdarbi varēja notikt "virs simtiem cilvēku galvām" un sola, ka vēl tiks vērtētas iespējas papildināt jauno likumu, lai šādas situācijas nepieļautu.

Tikšot domāts arī par valsts uzraudzības atjaunošanu pār būvniecības procesu. " "Šaubos, vai nepieciešams atjaunot tādu Valsts būvinspekciju, kāda tā bija līdz 2009. gadam. Šaubos, vai tās esamība būtu novērsusi to, kas notika 21. novembrī. Bet ir acīmredzami, ka pašvaldību būvvalžu darbs ir tāds, ka jāatjauno valsts pārraudzība pār sabiedriski nozīmīgu objektu būvniecības procesu," teica Pavļuts, kurš uzskata, ka valstij būtu jāuzņemas pienākums kontrolēt pašvaldību būvvalžu darba uzraudzību un kvalitātes kontroli, kā arī sabiedrisko nozīmīgu ēku būvniecību.

" Šādus priekšlikumus Ekonomikas ministrija sniedza jaunā Būvniecības likuma pieņemšanas gaitā, bet finanšu resursu trūkuma dēļ tie tika noraidīti," viņš piebilda.

Tāpat Ekonomikas ministrija tagad nonākusi pie secinājuma, ka Latvijā nepieciešams izveidot institūciju, kas nodrošinātu būvmateriālu kvalitātes ekspertīzes un kontroli, kā arī izstrādāt normatīvos aktus, kas precīzāk regulētu ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju attiecības un atbildību būvniecības procesa ietvaros.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!