Valsts sabiedrībai, t.i. tās iedzīvotājiem, informācijai par valsti, tās darbību un ikdienas norisēm tajā, ir jābūt nekomerciālai, kvalitatīvai, aktuālai, plaši pieejamai, izmantojamai u.t.t.. Valsts sabiedrībai ir jāsaņem ērta un tieša piekļuve informācijai. Loģiski un tajā pašā laikā populistiski lozungi.
Tradicionālā birokrātija un „kantori” ir efektīvs līdzeklis, lai to visu padarītu neiespējamu.
Vajag e-pārvaldi, lai to pārvarētu. Vajag e-pārvaldi, lai samazinātu „papīra plūdus”. Tomēr “Gartner” institūta pētījums rāda, ka papīra patēriņš pasaulē pēdējos 10 gados ir divkāršojies – tieši uz papīra patēriņa birojos, iestādēs u.t.t. rēķina. Uz Interneta pieejamības rēķina.
„Iestāde/birojs bez papīriem” joprojām ir tikai sapņos. Jo dokumentus un to kopijas uzglabā gan elektroniskā veidā, gan uz papīra. Ja nu kas "pazūd"...
Savukārt e-pārvalde jau rosina iet tālāk. Rodas termins un zinātniskā fantastika – “informācijas sabiedrība”. Iespējams – kādreiz būs vieglāk iegūt, informāciju, zināšanas, izglītību salīdzinot ar šodienu. Būs vieglāk uzlabāt, sameklēt un apstrādāt. Būtu vēlams.
No kopējās “informācijas sabiedrības” struktūras, Latvijā šobrīd aktīvāk attīsta valsts un pašvaldību e-pārvaldi, bibliotēku datorizāciju un izglītības sistēmu. Kā var saprast, šajā jomā arī kas tiek darīts. Kas, kā, kāpēc – par to sabiedrība, izņemot šauru tās daļu (informātikas speciālisti un darījumu cilvēki) nav informēti. Tas ir dīvaini, jo to nevar veikt, netērējot sabiedrības naudu. Tomēr reāli tas nemaz nav dīvaini – visos šajos projektos tiek ieguldītas lielas naudas summas, kuru izlietojumu (racionālu, neracionālu, vai cena atbilst iegādātas preces/pakalpojuma kvalitātei un iespējām, sabiedrības indivīdu ieguvumiem, u.t.t.) naudas devējiem – sabiedrībai – iespējams, nebūtu vēlams zināt.
Tātad par valsts programmu “informācijas sabiedrības” veidošanā un e-pārvaldes attīstībā ziņu nav vai arī tās ir pārāk skopas.
Toties ir atrasts visu šo jautājumu risinājums - „panaceja” – “Microsoft Corporation” ar produktu “Windows”. Šī „panaceja” ES zaudēja tiesas prāvu par ļaunprātīgu monopolstāvokļa izmantošanu un tagad visādos veidos mēģina „pielīst” EK.
Latvijā mēģina uzspiest šo „panaceju”, lai arī visi lietotāji visā pasaulē atzīmē veselu gūzmu problēmu un nepilnību tās plaša patēriņa produktos.
„Panaceja” ir aizstāvēta ar neskaitāmiem patentiem,autortiesībām un licencēm. Latvijā ir pat tāda vienība kā BSA, kura „nadzīgi ķer un soda datorpirātus” – tos lietotājus, kuriem nav nepieciešamo programmatūras licenču un kuriem lielākā vairumā gadījumu tās vienkārši nav „pa kabatai”. Protams, šīs kompānijas prezidents atteikumu ieviest programmatūras patentu likumu nosauc par „nonsensu”. Nav valstī likuma, valstī nevar patentēt – citur esošais patents šeit nedarbojas. Nedarbojas patents – nav ko ķert...
Ministru Prezidents vienojas ar šo „panaceju” par „atvieglotiem” noteikumiem viņu izmantoto programmu legalizācijā ar zināmiem konfidencialitātes elementiem, ko PR pasniedz kā „ievērojamu panākumu”. “Microsoft” pats piedāvā šādu iespēju visām valstīm, no Ķīnas līdz Čehijai: ar lielām atlaidēm iegādāties datorprogrammu licences uz atvieglotiem noteikumiem bez konfidencialitātes elementiem.
Nu kļūdījās izvēloties „panaceju” – viena kļūda kļūdu ķēdē: kultūrā, starptautiskajās attiecībās, iekšpolitikā – uzskaitījumam nepieciešamas daudzas rakstu zīmes. Par to nebūtu jābrīnās.
Nacionālas Bibliotēkas atbalstītāji arī visu tās IT struktūru vēlas veidot izmantojot šo „panaceju”.
Bet vai tā ir „panaceja”, vai kādam/kādiem efektīvs ilgtermiņa peļņas veids? Vai tas nav sabiedrībai uzspiests risinājums specifiskās biznesa interesēs?
Kā lai to noskaidro, ja diskusiju nav, bet ir privātas informācijas tehnoloģiju kompānijas un Īpaši Informācijas sabiedrības veidošanas ierēdņi? Vai viņu interesēs ir “Microsoft” monopols “informācijas sabiedrības” informācijas tehnoloģiju daļā?
Kā atbildīgie valsts politikas (ja tāda ir, jo tas, ko gadījies lasīt no visādām valstiskām programmām, labākajā gadījumā ir padomjlaiku augstskolas kursa darba līmenī) veidotāji reaģēs uz datorkompānijas Apple paziņojumu, ka tā laiž darbībā savu 5 gadus izstrādāto „slepeno ieroci” - izrādās, ka jaunās Mac OS X “Phantera”, “Tiger” un topošais “Leopard” var darboties ne tikai uz PowerPC, bet arī uz Intel procesoriem – tiem pašiem, uz kuriem „griežas” “Microsoft Windows”? Un pasaulē neviens nešaubās, ka “Apple” ir ievērojami pārāks par “Microsoft”: ātrāks, drošāks efektīgāks un lētāks – ierobežotais pielietojums bija tikai pašu datoru lielās cenas dēļ. Kā tad tagad „saorganizēs” iepirkumu „konkursus”? Kā ķers pirātus?
Kādēļ valstiskā līmenī nedzird ne vārda par citām, nelicencētām programmatūrām, kuras praksē pielieto aizvien vairāk. Sponsoriem nebūs peļņa?
Sabiedrības informēšanu un izglītošanu nodrošina arī radio un TV. Par šo tēmu valsts darboņiem priekšstata nav (kā piemēru var minēt diskusiju raidījumā „Kas notiek Latvijā”). Ir tikai vēlme veidot jaunas pārvaldes-uzraudzības struktūras un visādas „tikumības komisijas”.
Un TV tehnoloģiskajā jomā? Ir jau pareizi pāriet uz ciparu TV, bet atkal – pāreja paredzēta uz parasto ciparu TV, nevis augstas kvalitātes ciparu TV – HDTV...
Var tikai pilnīgi piekrist domai – „viss tiek orientēts uz pagājušā gadu tūkstoša labākajiem paraugiem”. Atbildīgie un iesaistītie ierēdņi laikam „dzīvo mucā” un par notiekošo neinteresējas. Vai nav „ieinteresēti” interesēties. Vai arī nezin, par ko interesēties.
Nav zināmi projekti, plāni, finansējumi, kuri būtu vērsti uz "rītdienu". Visur viens vienīgs pagājušais gadu tūkstotis.
Lai arī par to nav jābrīnās – ja Latvijā trūkst kvalificētu strādnieku, tad kāpēc lai būtu kvalificētu atbildīgo personu "pārpalikums”? Turklāt "komplektējot komandu” pamatprincips ir - „pazīstams (priekšniekam) un paklausīgs”.
Un vēl. Vai tiešām kāds naivi uzskata, ka visi aktīvi metīsies apgūt un apgūs datorprasmes? Un tie, kuru datorapmācībai apmācībai šodien tērē līdzekļus, rīt atradīs šim prasmēm pielietojumu? Teiksim tie paši ECDL seritfikāti. Vai kāds šodien var atrast pielietojumu ilgi mācītajām skaitļojamo mašīnu perfokartēm?
Turklāt neveidojot vienkāršu un saprotamu sabiedrības dalībnieka un e-pārvaldes u.t.t sistēmu interfeisu – t.i. veidu, kā darboties ar šīm sistēmām, bet visu balstot uz prasmēm pielietot datoru– tāpat paliks 10 birokrātu uz vienu minēto sistēmu darba vietu. Neatkarīgi no tehniski-tehnoloģiskā risinājuma.
Vai....vai...vai...vaiiiii!
No visas šīs „organizētās” vai arī haotiski izveidojušās valsts mazspējas, valsts sabiedrības locekļiem nekas nemainās un nevar mainīties.
Iespējams - kāds būs nopelnījis. Un punkts "visai dziesmai”. Vai arī “informācijas sabiedrībai”?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
