Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus, rūpniecības un uzņēmējdarbības komisāre Elžbeta Beņkovska Strasbūrā paziņoja Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem, ka aicinās bloka dalībvalstis "apliecināt, ka cilvēku un dzīvnieku izmantošana šādos testos nenotiek".

Komisāre arī uzsvēra, ka "autobūves nozarei jārīkojas ētiskāk un atbildīgāk", norādot uz EK "šoku" pēc šo ziņu nākšanas klajā.

"Nekādi ES tiesību akti neattaisno šādu rīcību," viņa piebilda.

Vācijas mediji janvāra beigās ziņoja, ka Vācijas autobūves uzņēmumu izveidota pētniecības grupa izmantojusi cilvēkus pētījumā par dīzeļdegvielas izplūdes gāzes ietekmi uz cilvēku veselību.

Laikraksti "Stuttgarter Zeitung" un "Süddeutsche Zeitung" atsaucās uz pētījumu, ko veikusi Eiropas izpētes grupa vides un veselības jomās transporta sektorā (European Research Group on Environment and Health in the Transport Sector - EUGT).

EUGT savulaik izveidoja autoražotāji "Volkswagen", "Daimler" un BMW, bet tagad šī institūcija vairs nedarbojas.

Laikraksti ziņoja, ka EUGT kaut kad laikā no 2012.gada līdz 2015.gadam veikusi pētījumu par to, kāda ietekme uz veseliem cilvēkiem ir īstermiņa slāpekļa dioksīda ieelpošanai.

Āhenes Universitātes slimnīcas institūtā tika novēroti 25 cilvēki, kuri vairākas stundas bija ieelpojuši slāpekļa dioksīdu atšķirīgos daudzumos, ziņo mediji.

Savukārt ASV laikraksts "The New York Times" janvārī ziņoja par līdzīgu pētījumu, kurā izmantoti pērtiķi.

Laikraksts vēstīja, ka kādā laboratorijā ASV noslēgtā konteinerā ievietoti desmit pērtiķi, kuriem vairākas stundas nācies ieelpot izplūdes gāzes no "Volkswagen" automašīnas.

Reaģējot uz "The New York Times" ziņoto, "Volkswagen" un "Daimler" nāca klajā ar paziņojumiem, kuros skaidroja savu lomu izmēģinājumos ar pērtiķiem.

"Volkswagen" atzina, ka "tolaik izvēlētās zinātniskās metodes bijušas nepareizas", bet "Daimler" paziņoja, ka sākta notikušā izmeklēšana. "Daimler" norādīja, ka uzskata šādus izmēģinājumus par "liekiem un pretīgiem".

"Volkswagen" 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.