Ja skatās pasaules kartē, tad uz kopējā fona šķiet, ka nav daudz valstu, kurās, no mūsu skatu punkta, satiksme norit pa ceļa pretējo pusi. Tomēr tas ir mānīgs vizuālais efekts – kopumā no 195 pasaules valstīm un teritorijām satiksme pa ceļa kreiso pusi tiek organizēta 76 vietās, lielākoties tās ir bijušās Lielbritānijas kolonijas. Rezultātā tie ir 35 procenti pasaules iedzīvotāju, kas tieši šādi ir raduši braukt.

No 1. novembra ir plānots atļaut reģistrēt automobiļus, kuriem stūre ir labajā pusē, jeb kas paredzēta braukšanai pa ceļa kreiso pusi. Kā informē Satiksmes ministrijā (SM), tā ir jau savlaicīga izvairīšanās no tiesas procedūrām, kādas varētu būt, nesekojot citu Eiropas Savienības (ES) valstu piemēram par personu brīvu pārvietošanos.

"Eiropas Savienības Tiesa to uzskata par preču pārvietošanas brīvības ierobežojumu. Automobilis tiek uzskatīts kā prece, kuru personai vajadzētu būt iespējai brīvi pārvietot, lai gan ir radīta braukšana pa ceļa kreiso pusi. Reģistrēšanas aizliegums ir personas brīvības ierobežojums," norāda Tālivaldis Vectirāns, SM autosatiksmes departamenta direktors.

SM nedomā, ka masveidā pa Latviju sāks braukāt automašīnas, kas patiesības paredzētas braukšanai pa ceļa kreiso pusi. Ja grozījumi Ceļu satiksmes likumā tiks apstiprināti, interesentiem būs jāīsteno vairākas tehniskās prasības, lai tādus auto vispār piereģistrētu. Gatavojot grozījumus likumā, tiek ņemta vērā Lietuvas pieredze, kurai jau nācās iet cauri ES tiesas procedūrai, jo arī aizliedza reģistrēt automašīnas ar stūri labajā pusē.

"SM savā laikā piedalījās kā novērotājs tiesas procesā. Tā kā zinām rezultātu, mums ir pienākums to ievērot. Respektīvi, iespējams, jau pavasarī sāksies tiesas procedūra pret Latviju, ja mums šāds aizliegums joprojām pastāv," informē Vectirāns.

"Mēs ņemam par paraugu Lietuvas piedāvājumu komisijai. Tā ir daļēja pārbūve, kas nozīmē, ka ir jāpārbūvē priekšējie lukturi, aizmugurējie miglas lukturi un spoguļi, kā arī automobiļa kreisajā pusē pie vējstikla jāievieto videokamera ar monitoru, kurā vadītājs var vērot situāciju uz ceļa," norāda SM pārstāvis.

Par likuma izmaiņām Saeimai vēl būs jālemj galīgajā lasījumā. Ja deputāti izmaiņas pieņems, autovadītājiem, kuriem radīsies vēlme braukt ar automašīnu ar stūri labajā pusē, noteikti būs jārēķinās ar krietni lielākiem izdevumiem par obligāto apdrošināšanu. Ņemot vērā citu ES valstu pieredzi, kur šādu auto reģistrācija ir atļauta (izņemot Latviju un vēl arī Slovākijā), šādu vieglo transportlīdzekļu skaits neesot būtiski pieaudzis.

"Nedomāju, ka tas uzreiz tā notiks, jo arī šī pārbūve jeb pielāgošana ir diezgan finansiāli liela. Un tā kā būs reģistrā speciāla atzīme par šādiem automobiļiem, tad, kā zināms par citām valstīm, tur attur apdrošināšanas prēmija," novērojumos dalās Vectirāns. "Respektīvi, ar šādu automobili iekulties negadījumā risks ir lielāks, jo nav paredzēts braukšanai pa ceļa labo pusi. Līdz ar to apdrošinātāji, iespējams, tiem izvēlēsies lielākas OCTA prēmijas."

Tāpat par pārvietošanās brīvību runājot, izskan arī viedokļi, kāpēc tad tāda neattiecas uz ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, kuriem, atbraucot ar tur reģistrētu automašīnu, dienā ir jāmaksā 10 eiro ekspluatācijas nodoklis. Par kādām cilvēktiesībām ir runa, ja, atgriežoties mājās no ārzemēm un cerot tomēr šeit atrast darbu, vispirms te ir jānodzīvo vismaz pusgads, lai būtu iespēja kārtot autovadītāja tiesības.