ST atceļ strīdīgo normu - īpašniekiem vairs neatņems draugu un radu reibumā stūrētos spēkratus  (59)

ST nosprieda, ka transportlīdzekļa konfiscēšana līdz soda samaksas brīdim par braukšanu bez autovadītāja apliecības, braukšanu reibumā vai bēgšanu no policijas neatbilst Satversmei, ja pārkāpumu pieļāvusi cita persona, nevis transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs.

Pieteikumu ST iesniedza Liene Vegnere, kura uzskatīja – tiesības valstij konfiscēt īpašniekam automašīnu, pat ja pārkāpumu, braucot ar to, pieļāvusi cita persona, aizskar Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu. Pašlaik Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka īpašnieks nevar atgūt savu spēkratu, kamēr trešā vainīgā persona nav samaksājusi tai noteikto sodu. Ja sods ir apstrīdēts tiesā, auto saimnieks var to gaidīt gadiem.

ST secināja, ka transportlīdzekļa īpašniekam paredzētās nelabvēlīgās sekas – spēkrata konfiscēšana - nav nedz administratīvā, nedz civiltiesiskā, nedz arī cita veida atbildība un var iestāties neatkarīgi no tā, vai transportlīdzekļa īpašnieks ir vai nav ar pietiekamu rūpību pildījis viņam noteiktos pienākumus. Apstrīdētajā normā paredzēto nelabvēlīgo seku iestāšanās un to ilgums ir atkarīgs nevis no transportlīdzekļa īpašnieka, bet no citas personas rīcības.

Satversmes tiesa un lietā iesaistītās personas bija vienisprātis, ka apstrīdētā norma liedz īpašniekam tiesības lietot savu transportlīdzekli pēc sava ieskata un tādējādi tā ierobežo Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības uz privātīpašumu. ST arī norādīja, ka nepastāv procedūra, kā varētu uzklausīt konfiscētā transportlīdzekļa īpašnieku. Tiesa atzina, ka sabiedrības ieguvums ir neliels, tikmēr indivīdam var rasties būtiskas nelabvēlīgas sekas, līdz ar to apstrīdētā norma neatbilst samērīguma principam un attiecīgi Satversmei.

Satversmes tiesa arī atzina, ka apstrīdētā norma ir bijusi spēkā daudzus gadus, un nav iespējams padarīt par nebijušu tādu situāciju, ka transportlīdzekļi Nodrošinājuma valsts aģentūrā tika glabāti un pēc tam atdoti to īpašniekiem vai arī īpašnieki no tiem atteicās un transportlīdzekļi tika realizēti vai iznīcināti. Līdz ar to apstrīdēto normu nav iespējams atzīt par spēku zaudējušu ar tās spēkā stāšanās dienu.

Tomēr attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, ST nolēma, ka norma zaudēs spēku ar 2012. gada 14. jūniju – dienu, kad pieņemts lēmums par soda piemērošanu personai, kura braukusi ar Vegneres automašīnu un pieļāvusi pārkāpumu.

Tāpat "izglābti" arī auto īpašnieki, kuru spēkrati ST sprieduma publicēšanas dienā vēl atradīsies Nodrošinājuma valsts aģentūras stāvvietās par citu personu izdarītajiem pārkāpumiem. Šie cilvēki sprieduma stāšanas dienā varēs saņemt savas mašīnas atpakaļ. Satversmes tiesa noteica, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra, ja saņemts iesniegums par transportlīdzekļa atdošanu īpašniekam, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu, izvērtē, vai apstrīdētā norma attiecībā uz konkrētu transportlīdzekļa īpašnieku ir zaudējusi spēku vai ne.

Strīdīgo normu par automašīnu konfiscēšanu Saeima akceptēja 2005.gada nogalē, toreiz politiķi uzskatīja, ka tādā veidā ierobežos braukšanu dzērumā. Normu kritizēja vēl pirms pieņemšanas, uzsverot, ka transportlīdzekļa konfiskācija radīs zaudējumus īpašniekiem, kuri nemaz nav vainojami pārkāpumā.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu (APK) policijai ir uz laiku līdz soda samaksāšanai, jāaiztur to šoferu automašīnas, kuri pieķerti braucam bez autovadītāja apliecības, bēguši no policijas vai arī pie stūres sēdušies alkohola, narkotiku vai citu apreibinošo vielu reibumā.