Ivo Puriņš: magi patiešām pastāv, taču viņi neatbilst vairumam priekšstatu  (1)

Daudzus ezotērikas fanus interesē jautājums – vai magi šajā realitātē tiešām pastāv? Un, protams, – vai ir iespējams kļūt par vienu no viņiem?

Jā, magi tiešām pastāv! Tikai viņi visai maz atbilst vairākuma priekšstatiem par magiem. Viņi nelido uz slotām, nepārvērš svinu zeltā, neizsauc astrālās būtnes ar sarežģītām buramvārdu formulām. Tai pat laikā Gars vienmēr ir ar viņiem. Viņi pastāvīgi apzinās Augstāku Spēku darbošanos šajā realitātē un mijiedarbojas ar tiem. Bet viņi neveic nekādus rituālus. Tieši otrādi – viņi iziet ārpus nosacīto rituālu robežām.

Viņi ir nonākuši līdz dzīves konteksta redzējumam, un tamdēļ nesarežģī vienkāršas lietas.

Tad kāda gan jēga būvēt rituālus jau pastāvoša rituāla iekšienē? Lai apmānītu pašam sevi ar viltotu statusa paaugstināšanu sociālajā hierarhijā? No sērijas – tie parējie varbūt ir veiksmīgāki un bagātāki un dzīvo piepildītāku dzīvi, bet es toties esmu ezotēriķis (zinu lietas, par ko viņiem nav pat nojausmas).

Jāsaka uzreiz, ka, no tolteku tradīcijas viedokļa, "maģiskās" zināšanas, kas nedarbojas praktiskajā dzīvē, vispār nav nekādas zināšanas. Milzīgs daudzums ezotērikas grāmatu priekš parasta lasītāja nav izēstas olas čaumalas vērtas, jo tiek rakstītas no paplašinātas apziņas līmeņa (vai arī ir maģisku patiesību nekonsekvents pārstāsts). Maģiskās zināšanas nav iespējams pārstāstīt vai dublēt, jo Gars runā caur ikviena induviduālajiem apziņas parametriem. Tā teikt – katram ir savs, personīgais Jēzus. Jebkāds zināšanu copy-paste ir tikpat neiespējams, kā pirktspējīgas banknotes dabūšana, izlaižot īsto caur skeneri un printeri.

Tomēr tas nenozīmē, ka parastam cilvēkam maģiskās zināšanas ir nepieejamas. Gars var noskatīt un izvēlēties jebkuru maģisko zināšanu studentu. Izvēlēties viņu un iemācīt visu uz "maģiskā ceļa" nepieciešamo. Tā teikt – atvērt cilvēkam individuālo kanālu.

Tieši ar to arī patiesībā nodarbojas tolteku līniju pārstāvji sociālajā realitātē. Viņi iepazīstina Garu ar cilvēkiem, kuri alkst maģisko zināšanu. Dod viņiem iespēju, iegūt iespēju. Jo tikai tad, kad Spēki ir jūs izvēlējušies, sākas reālais maģiskās apmācības process.

Piemēram, iedomājieties, ka maģija – tas ir savdabīgs "Lego". Tolteku līnijas pārstāvju uzdevums ir atvērt priekš jums šo "Lego" kasti. Iepazīstināt jūs ar tās detaļām, ar visām viņiem zināmajām to modifikācijām. Pastāstīt par vietām, kur tās atrast. Un par Dzīves Spēles sfērām, kurās šīs detaļas izmantojas. Viņi pat var pastāstīt jums, kā tās savstapēji savienojas. Bet – var dot tikai iespēju jums tās patstāvīgi saslēgt. Jo zināt, kā braukt ar mašīnu, un braukt ar mašīnu – nav viens un tas pats. Un tikai Gars var ievest cilvēku maģiskās realitātes kustībā. Jeb, kā saka mūsu līnijas magi, – tekošajā laikā.

Šī tekošā jeb "objektīvā" laika kalendārs ir galvenais maģiskais instrumentus, ko izmanto tolteku-čilanu līnija. Daudzos informācijas avotos viņi ir atpazīstami zem vārdiem "Dienu glabātāji" vai "Dienu nesēji", un pievārds "tolteki" nemaz netiek izmantots. Piemēram, mūsu līnijas tradīcijā ir pilnīgi citas "personīgās vēstures nodzēšanas" metodes, kas būtiski atšķiras no Kastanedas darbos aprakstītajām praksēm. Caur pieslēgumu Kalendāram un ieiešanu tekošajā laikā, mēs paplašinām savu personīgo vēsturi līdz fantastiskiem apjomiem. Tik plašiem, ka šajā dzīvē ierakstītais informācijas apjoms vienkārši izšķīst. Kā pazūd ūdens piliens plūstošā upē.

Ieiešana Kalendāra informācijas laukā ļauj mums piekļūt citās dzīvēs iegūtajai pieredzei un emocijām. Kā rezultātā pilnīgi izmainas šajā dzīvē iegūtā vērtību sistēma. No "Nebeidzamā stāsta" rakursa skatoties, daudzi cilvēku pieņemtie vērtību atskaites punkti kļūst nebūtiski. Kļūst redzama visa laicīgā muļķība, kurā dzīvo un skrien uz saviem mēķiem cilvēku vairākums.

Paradoksāli, ka, ienākot tehnoloģijām un "gadžetiem", mainās nosaukumi un cilvēcisko attiecību noformējums. Bet absolūti nemainās sociālās konstrukcijas pamatprincipi. Tāpat kā pirms 3000 gadiem, joprojām pastāv verdzība, joprojām pastāv kārtas un kastas, joprojām notiek nepārtraukta priesteru manipulācija ar tautu (tikai manipulācijas tehnoloģijas ir progresējušas). Un, pats galvenais, – cilvēku virza gandrīz tās pašas alkas un vēlmes. Vienā vārdā to var nosaukt par koncentrāciju uz "sasniegumu". Tieši darbība šajā cilvēku vidē maģiskajā tradīcijā tiek dēvēta par stalkingu.

Stalkings vienlaikus ir kontrolētā muļķība un sevis izsekošana. Ikviens mags atrodas arī sociālajā vidē! Viņš atrodas Spēlē, kas ir iebūvēta cilvēku realitātē no Augšas. Viņš redz, kādas bezgalīgas muļķības un absurdi pieņēmumi šeit tiek pieņemti par patiesību, bet nerauc degunu un nekvēlo sašutumā. Viņš saprot, ka pats arī ir šīs Spēles daļa – kaut vai tāpēc, ka piedzimis par cilvēku. Viņš piedalās dzīves procesā. Tikai viņš nespēlē uz rezultātu (it kā atrastos sacensībās)! Viņš gūst no šīs Spēles baudu. Viņš spējīgs identificēt savu muļķību... un pat gūt no tās savu kaifu. Sevis izsekošana ir absolūti nepieciešama, lai neiekristu "personīgā svarīguma kompleksā".

Nonākot pilnīga egocentrisma pozīcijā, savienojums ar Garu pārtrūkst automātiski. Dievs nekontaktē ar tiem, kuri paši sevi iedomājas par dieviem.

Tāpēc vēl nenorūdītam magam ir jāizseko savs Ego gandrīz vienmēr. Ego piemīt tāda pati tieksme izplesties kā raugam, kolīdz tas saskaras ar kaut ko barojošu. Tolteki to ir ieraudzījuši un izstrādājuši ļoti daudzas stalkinga tehnikas Ego paternu neitralizācijai. Šeit minēšu tikai vienu no tām. Saucas "Divnieciņš jeb Visam ir otra puse". Es, protams, varu domāt, ka esmu mags, bet vienlaikus pastāv iespēja, ka esmu prātā nobīdījies šizofrēniķis. Es varu domāt, ka no manas lekcijas kāds mācās, bet vienlaikus pastāv iespēja, ka cilvēki vienkārši atnākuši paskatīties uz pajoliņu.

Mēs bieži lietojam savā sarunā vārdus "saslēgums", pieslēgums Kalendāram. Ko tas īsti nozīmē?!!

Šeit jāsāk ar to, ka tas, ko Karlosa Kastanedas aprakstītie magi dēvē par "Ērgli", un Kalendārs pēc būtības ir viens un tas pats! Tā ir universāla dzīva būtne, kurā mēs atrodamies. Visu apziņas vienību Radītājs un Enerģijas avots. Hunab-Ku jeb Vienīgais, kas dod kustību un mēru. Tas ir paša Visuma pirmcēlonis.

Saprotams, kā mēs vārdu Kalendārs vienmēr rakstām ar lielo burtu.

Karlosa Kastanedas līnijai Ērglis ir nodevis glabāšanā zināšanas par "cilvēciskās formas transformāciju", apziņas enerģijas dabu un cilvēka iespējām.

Mūsu līnijai iesākumā tika nodotas zināšanas par Laiku kā Visuma pirmcēloņa izpausmes formu. Zināšanas par Naguāla un tonāla mijiedarbības ritmiku. Zināšanas par to, kā nolasīt cilvēka apziņas enerģijas individuālo konfigurāciju.

Maģiskā teika stāsta, ka Tumsas laikmeta iesākumā 13 magi–zināšanu glabātāji sanāca vienkopus un sadalīja vienotās zināšanas 13 aspektos. Katrs uzņēmās izveidot tolteku līniju, kas iznesīs cauri Tumsas laikmetam konkrētu Sakrālo zināšanu aspektu. Lieki šeit piebilst, ka visa 13 tolteku līnijās apkopotā informācija aptver absolūti visu informāciju par Visuma dabu un cilvēku. Un, lai cik arī plašas būtu mūsu līnijas zināšanas par Laika struktūru, tās ir tikai 13. daļa no Absolūtās īstenības. Lai saglabātu savas "Pasaules kartes" gabala tīrību un sākotnējo pilnību, 13 kapteiņi devās no viena punkta dažādos virzienos, lai ceļi nekrustotos līdz pat Tumsas laikmeta beigām, kad maģiskās zināšanas varēs sākt atkal apvienoties vienā veselumā.

Jūs jau nojaušat, ka šis Vecā laikmeta beigu punkts mūsu līnijai vienmēr bijis zināms – Atjaunotnes slieksnis, 2012. gada 21. decembris. Šeit es uzsveru vārdu "slieksnis", jo viss laikmetu nomaiņas process ilgst gandrīz 40 gadus (360x40 dienas). Tikai 2052. gadā Cilvēce pilnībā pāries jaunā attīstības fāzē. Tomēr jau tagad, Pārmaiņu laikā, tolteku līnijas sāk apvienot savas saglabātās zināšanu līnijas.

Tā nav pat laika uzskaite ar neparastas matemātikas palīdzību. Tā patiesībā ir Universālās Būtnes tomogramma. Tās refleksu un impulsu secības karte. Tās sajūtu un attīstības savdabīga programma!

Tās ir reālas tolteku līnijas zināšanas, kas iznestas no pirmavota. Un šīs patiesības par dzīvi var slēpties aiz visparastākajām formām! Atcerieties filmas "Forests Gamps" pirmo epizodi – vīru baltā uzvalkā ar konfekšu kasti klēpī. Kā viņš teica – "Dzīve ir kā asorti konfektes. Tu nevari zināt, kāds pildījums katrai dienai ir iekšā..." Pat Dienu Nesēji var tikai nojaust katras dienas pildījumu. To izdzīvot, izgaršot, uzņemt sevī tekošā laika pieredzi. Būt pilnīgi pārliecinātiem par to, kas konkrētajā dienā notiks, – tas jau ir lepnības grēks.

Kas visās tolteku līnijas ir vienojošais? Tas, ka Spēks izvēlas zināšanu nesējus, nevis cilvēki paši ar savu gribu nonāk līdz zināšanai.

Zināšanu nesēju parametri jeb iestatījumi ir izteiksmīgi aprakstīti Karlosa Kastanedas darbos, un tie ir nemainīgi cauri gadsimtiem. Mēs paši esam neizsakāmi pārsteigti par to, kā Augstāks Spēks pieslīpē mūsu personības tolteku komandas matricei (dažreiz pat pilnībā nomainot to personību, kas reiz bija nonākusi uz zināšanu ceļa sliekšņa).

Tagad, kad Tumsas laiks ir daļēji beidzies, daudzi cilvēka attīstības procesi noris daudz straujāk. Nāk no smalkā plāna ārā tur uzglabātā informācija. Rodas iespējas saslēgties ar Skolotājiem, kuri neatrodas mūsu fiziskajā realitātē. Un cilvēku attiecības ar Dievu kļūst aizvien vienkāršākas.

Tieši šeit man ir jāpastāsta, kāpēc mūsu līnija attiecībā uz cilvēkiem nelieto vārdu "nagvāls".

16. gadsimtā mūsu līnijas magi pieņēma Jēzu Kristu kā Dievišķas būtnes iemiesojumu fiziskajā realitātē. Kopš tā laika mūsu līnijai cilvēks–nagvāls ir viens. Un saukt sevi par to, kas bija Viņš, mēs vairs neatļaujamies. Mūsu līnijas tradīcijā tie, kurus Gars ieliek komandas avangardā, tiek dēvēti par kapteiņiem.

Šeit arī jāpiebilst, ka tolteku–čilanu līnijas atdzimšana Latvijas teritorijā arī ir pilnīgi likumsakarīga. Ja kādā paaudzē tolteku līnija iziet no fiziskās realitātes, neizveidojusi nākamo zināšanu nesēju paaudzi, tad atdzimt atpakaļ tā var tikai tajā vietā, kur izgājis no dzīves laika tās pēdējais kapteinis. Iziet no dzīves laika – tieši šie vārdi perfekti izsaka pašu nāves fakta būtību, jo nomirstot šeit mēs automātiski nonākam tur, kur laika nepastāv. Tieši tāpēc tur arī nepastāv laiktelpas (indiāņu valodā – najt) jeb maijas, jeb fiziskās realitātes. Šeit pastāv Spēks, kas izslēdz priekš mums "televizoru", aptur filmu viņam vien zināmā brīdī. Un šis brīdis vienmēr tiek noteikts vietā, kur laiks nepastāv. Tāpēc arī izlasīt to pat Kalendārā nav iespējams.

Kalendārs darbojas laiktelpā. Tas to nepārtraukti veido. Bet Nāve ir savienota ar Spēkiem ārpus šīs laiktelpas robežām. Tikai tad, kad tā kļūst nenovēršama, jo pietuvojusies cilvēkam tuvāk par "noteikto" attālumu, to iespējams atpazīt un nolasīt. Un magi saka, ka nolasot to iespējams pat novērst! Tad Nāvei esot jāmeklē jauns "nenovēršamā" impulss, jo tā nedrīkst būt atpazīta ātrāk nekā diennakti pirms manifestācijas.

Tātad visas zināšanas, ko izmanto tolteku–čilanu līnija, ir zināšanas par laiktelpu. Laiks veido dienas. Un no dienām mēs smeļam enerģiju un zināšanas.

Kalendārā nav labo un slikto dienu. Mēs varam darīt visu, kas nepieciešams, un būt pilnīgā harmonijā, ja mūsu apziņa respektē dienas valdošās enerģijas principus. Tolteku kalendārs stāsta par cilvēka realitāti formējošiem Spēkiem. Tas attaino Dieva izvērsumu dinamikā. Jo – kas gan ir laiks, ja ne mūžībā pastāvošās enerģijas dinamiskais potenciāls.

Dzīvot ar šo zināšanu, ka nav labu vai sliktu dienu, no vienas puses, iesākumā var šķist grūtāk, jo ir jāsāk apzināties tas, ka jāuzņemas atbildība pašam, jo vainīgo nav, žēloties nav par ko... Bet, no otras puses, neizsakāmi vieglāk, viegli! Kāpēc? To pacentīsimies pastāstiet cilvēkiem "Destiny's Gift" pasākuma laika ietvaros.