Degviela Latvijā kļuvusi dārgāka. Kas atkal noticis?  (11)

Degvielas cenu kāpumu, kā jau ierasts, nosaka naftas cenas pieaugums pasaules tirgos, savukārt tam pamatā ir vairāku faktoru kopums.

"Benzīna produktu cenu kāpums vērojams jau kopš šī gada marta sākuma, savukārt dīzeļa produktiem straujāks cenu kāpums ir no marta beigām," "Delfi Bizness" stāsta "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

"Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis informē, ka šonedēļ otrdien benzīna cena pasaules biržā bija sasniegusi 1000 ASV dolārus par tonnu, gada sākumā tie bija 800 ASV dolāri par tonnu.

"Dīzeļdegvielas cena pasaules biržā piedzīvo mazākas svārstības robežās no 800 līdz 900 ASV dolāriem par tonnu. Uz šo brīdi tā ir 880 ASV dolāri par tonnu," viņš norāda. Dīzeļdegvielas cenu atšķirības galvenokārt saistītas ar degvielas tirgotāju piedāvāto ziemas dīzeļdegvielas klasi.

Strautiņš teic, ka dīzeļdegvielai, ko Latvijā patērē visvairāk, cena patlaban ir atgriezusies turpat, kur bija laikā ap 10. februāri. Viņš gan lēš, ka dramatisks izmaksu kāpums patērētājiem līdz šim notikušā naftas cenas kāpuma dēļ nav gaidāms.

Degvielas tirgotāja AS "Virši-A" (zīmols "Virši") valdes priekšsēdētājs Jānis Vība stāsta, ka viens no naftas un naftas produktu cenu kāpumu ietekmējošiem faktoriem pēdējo nedēļu laikā ir spriedze Tuvajos Austrumos. Tiek negatīvi ietekmēta loģistikas ceļu drošība Sarkanajā jūrā, kas rada riskus par naftas un naftas produktu piedāvājuma apjomu tirgos, un tas rada spiedienu uz šo produktu cenām.

"Turpinās karš Gazā, apšaudes gar Izraēlas ziemeļu robežu. Izraēlas aviācija ir iznīcinājusi Irānas konsulātu Damaskā, nogalinot vairākus Irānas Revolucionārās gvardes virsniekus. Domājams, ka Irāna centīsies atriebties, ievirzot konfliktu jaunā eskalācijas līmenī," šī faktora ietekmi komentē arī Strautiņš.

Tāpat starp ietekmējošajiem faktoriem ir Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kas, kā norāda Vība, ir samazinājuši Krievijas naftas pārstrādes jaudu par ne mazāk kā 10%. "Papildu tam – plūdi reģionā, kā ietekmē arī slēgta Orskas naftas pārstrādes rūpnīca. Abi šie faktori mazina naftas un naftas produktu piedāvājumu tirgos, radot tālāku spiedienu uz cenām," skaidro "Virši-A" vadītājs.

Viņš arī atzīmē to, ka OPEC valstis ir panākušas vienošanās par papildu ieguves samazinājumiem, sākot no 2. ceturkšņa. Un no 1. aprīļa Latvijā ir atgriezta obligātā prasība par bio piedevas lietošanu dīzeļdegvielas produktam 7% apmērā, kas rada produkta pašizmaksas sadārdzinājumu vairāku centu apmērā.

Titova skatījumā cenu ietekmējis arī ASV augošais pieprasījums pēc degvielas produktiem, īpaši benzīna, atsākoties "moto sezonai". Tāpat, ASV un Ķīnas jaunākie publicētie dati par rūpniecības nozari ir augstāki nekā bija gaidīts, kas tikai pastiprina augošo pieprasījumu pēc degvielas produktiem.

Vība uzskata, ka ģeopolitiskie riski rada potenciālu cenas palielinājumam naftai un naftas produktiem arī nākotnē, jo pašlaik nav redzami uzlabojumi situācijai Tuvajos Austrumos un Ukrainā.

"OPEC valstis arī turpmāk, visticamāk, spēs kontrolēt ietekmi pār naftas tirgiem un piedāvājuma un pieprasījuma attiecību. Ja šos faktorus pavadīs arī salīdzinoši veselīga pasaules ekonomikas izaugsme, tad naftas produktu cenu samazinājumam nākotnē nav pamata," ir pārliecināts "Virši-A" valdes priekšsēdētājs.

"Politisko risku izmaiņas ir neparedzamas," uzsver Strautiņš. "Skatoties tikai uz ekonomiskajiem procesiem, cenas drīzāk varētu samazināties, to nosaka notikumi gan naftas tirgus ražošanas, gan patēriņa pusē. Naftas cenu kritumu sagaida finanšu tirgi. Šobrīd ir iespējams iegādāties 2026. gadā piegādājamo naftu par 75 dolāriem par barelu," atzīmē ekonomists.

Viņaprāt, naftas ražošanā svarīgākais process ir sekmīgā ASV slānekļa naftas sektora attīstība, tas šobrīd ražo ap 10 miljoniem barelu dienā jeb 10% pasaules patēriņa salīdzinājumā ar 8 miljoniem barelu dienā 2020. gadā. Šis notikums, ekonomista skatījumā, esot ierobežojis OPEC+ varu pār tirgu.

Runājot par patēriņa pusi, Strautiņš uzsver, ka pasaules ekonomikas pieaugums kopumā ir viduvēji mērens. Turpina bremzēties Ķīnas ekonomika, jo īpaši tās energoietilpīgie sektori. Mājokļu būvniecības uzsākšana samazinājusies par divām trešdaļām salīdzinājumā ar vēsturiski augstāko punktu pandēmijas sākumā. Līdz ar to neizbēgami turpinās samazināties paveikto darbu apjoms.

"Tas nozīmē pieprasījuma samazināšanos pēc tādiem energoietilpīgiem materiāliem kā cements un dažādi metāli. Tātad arī mazāku pieprasījumu pēc enerģijas, ieskaitot naftu. Turpina augt elektrotransporta nozīme, tas jau ir samazinājis naftas patēriņu apmēram par 2%, kas ir liels skaitlis tirgū ar tik neelastīgu pieprasījumu un piedāvājumu," vērtē ekonomists.