Foto: LETA

Ņemot vērā šī jautājuma komplicēto situāciju, vēl pāragri runāt par valsts iespējamo iesaistīšanos AS "Liepājas metalurgs" finansiālo grūtību risināšanā, kamēr valdība nav rūpīgi izvērtējusi uzņēmuma finansiālo situāciju un apstākļus, kāpēc tas nonācis grūtībās, portālam "Delfi" sacīja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Lai risinātu izveidojošos finansiālo situāciju "Liepājas metalurgā", īpaši svarīgi ir uzņēmuma akcionāriem sadarbībā ar kreditoriem izstrādāt detalizētu turpmākas rīcības plānu un piedāvāt risinājumus, uzsver ministrija. FM arī atgādina, ka valsts finanšu interešu aizsardzību nākotnē nodrošinot valsts galvotā aizdevuma ķīlas, jeb uzņēmuma manta, ko, uzsākot piedziņu, nepieciešamības gadījumā, varētu realizēt.

FM un Valsts kase jau pērn uzsākusi sarunas ar uzņēmumu par valsts galvotā aizdevuma restrukturizāciju (aizdevuma atmaksas grafika izmaiņām). Līdz šim uzņēmums ir izpildījis visas saistības, kas izriet no valsts galvotā aizdevuma un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumiem, uzsvēra Jarockis.

Tāpat FM un Valsts kase ir panākušas  vienošanos ar vairākiem lielākajiem uzņēmuma kreditoriem par savstarpēju sadarbību situācijas risināšanai.

Ņemot vērā AS "Liepājas Metalurgs" ietekmi uz valsts tautsaimniecību, kā arī to, ka uzņēmums ir lielākais darba dēvējis Liepājā valdība rūpīgi izvērtēs šo jautājumu un pieņems lēmumu par turpmāko rīcību. Vienlaikus jāuzsver, ka "Liepājas metalurga" tālākas darbības nodrošināšanā primāri ir jāiesaistās pašiem uzņēmuma akcionāriem, kuriem kopā ar visiem kreditoriem aktīvi jāstrādā pie labākā situācijas risinājuma, norāda FM.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka sēdē uzklausīti auditori un pieaicinātie eksperti, tomēr pēc būtības tiks diskutēts tikai valdībā. Šis jautājums gan iekļauts otrdienas sēdes slēgtajā daļā.

Arī par tālāko rīcību premjers varēšot komentēt, kad valdībā būs uzklausīti Ekonomikas un Finanšu ministriju ziņojumi un priekšlikumi. Patlaban esot vēl pāragri izdarīt secinājumus, jo ir "vairāki jautājumi, uz ko jāsaņem atbildes".

Jau ziņots, ka biržas "NASDAQ OMX Riga" valde pirmdien nolēmusi nekavējoties apturēt tirdzniecību ar AS "Liepājas metalurgs" akcijām līdz cenu ietekmējošas informācijas atklāšanai biržai.

 "Liepājas Metalurgs" nākamnedēļ lūgs valdībai 57,6 miljonu latu palīdzību, lai glābtu uzņēmumu no bankrota. Koalīcijā valda apjukums, jo politiķus baida pārmetumi "Parex" bankas scenārija atkārtošanā, tomēr neviens nevēlas, lai 2000 liepājnieku paliktu bez darba, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Finanšu ministrijas nolīgtais auditors SIA "Ernst & Young Baltic" nav konstatējis tiešas krāpniecības pazīmes  "Liepājas metalurgs" darbībā, vienlaikus norādot uz virkni nepilnību uzņēmuma darbībā, portālu "Delfi" informēja Valsts kasē. Februārī finanšu ministrs Andris Vilks (V) panāca vienošanos ar LM vadību par sadarbību uzņēmuma padziļināta audita veikšanā un uzņēmuma tālākas darbības kontrolē. Izvērtējot situāciju, valdība nolēma piesaistīt auditorkompāniju, kas veiks uzņēmuma padziļinātu finanšu analīzi.

Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par LM saistībām 85,6 miljonu eiro (59,7 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25. janvāri izsniegtais, bet vēl neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,7 miljoni latu).

Jau vēstīts, ka LM valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē uzsvēra, ka gaidāmā elektrības sadārdzināšanās no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) uzņēmumam ir izdzīvošanas jautājums, tādēļ nolemts Latvijas energokompānijai "Latvenergo" vairs nemaksāt OIK maksājumus.

"Valdē mēs pieņēmām lēmumu pārtraukt atmaksāt OIK daļu. Tas ir nesmuks lēmums, bet mums nav citas izvēles, kamēr šai problēmai nav risinājuma," teica Terentjevs un norādīja, ka tik straujš OIK kāpums uzņēmumu ved uz bankrotu.

Kompānija arī izplatīja paziņojumu, ka gaida valdības ātru un precīzu rīcību, kas dotu iespēju saglabāt modernizācijas gaitā būtiski paaugstināto uzņēmuma konkurētspēju. 

Pērn LM apgrozījums sasniedza apmēram 300 miljonus latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!