Šoziem Latvijā salabotas autoceļu bedrītes 2000 kvadrātmetru platībā, un tas ir divas reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, sestdien vēsta LNT ziņu raidījums.
"Latvijas autoceļu uzturētāja" valdes loceklis Guntis Karps raidījumam skaidroja, ka bedrītes veidojas dažu stundu laikā, temperatūrai sasniedzot nulle grādu atzīmi. Mainoties atkušanas un sasalšanas cikliem, slodžu ietekmē bedres veidojas ļoti intensīvi.
Patlaban ceļu uzturētāji cenšas operatīvi salabot visas bedrītes vispirms uz A klases ceļiem, kā arī B klases ceļiem. Ziemā lāpa tikai avārijas bedres - par tādam tiek uzskatītas tās bedres, kuru platība pārsniedz desmit kvadrātcentimetrus, bet dziļums - piecus centimetrus. Uzņēmuma speciālists atzīst, ka netiešā veidā pie bedru veidošanās ir vainīgs arī sāls, ar kuru intensīvi kaisa ielas un ceļus.
"Sāls pats par sevi neveido bedrītes. Sāls piesaista ūdeni, ūdens veido bedrītes. Tā kā zināmā mērā kaut kādas kopsakarības var vilkt," atzina Karps.
Proporcionāli bedrīšu skaita pieaugumam palielinās arī apdrošinātāju saņemto atlīdzības pieteikumu skaits. Pieaugums sasniedzis 40%, liecina "BTA" aplēses. Janvārī bijuši vidēji divi gadījumi dienā. Atkarībā no apdrošināšanas veida vidējas izmaksas veido no 200 līdz 400 eiro par vienu gadījumu.
Par galvaspilsētas ielām ir atbildīga pašvaldība. Kopš gada sākuma Rīgas domes Satiksmes vadības centrs jau saņēmis 1000 ziņojumus par bedrēm. Salabotas bedres 2602 kvadrātmetru platībā, kas izmaksājis vairāk nekā miljonu eiro, vēsta LNT.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
