Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem, 2013. gadā konsolidētā kopbudžeta finansiālais deficīts bija 90,2 miljoni latu (128,4 miljoni eiro), kas ir par 22,4 miljoniem latu (31,9 miljonus eiro) mazāks nekā iepriekš prognozēja Finanšu ministrija.
Izšķirošā loma bijusi decembrī saņemtajiem darbaspēka nodokļiem - šo nodokļu ieņēmumi 2013. gada decembrī bijuši vidēji par 16% augstāki nekā iepriekšējo gadu decembra mēnešos, informē Finanšu ministrija.
Augstāko darbaspēka nodokļu ieņēmumu dēļ decembrī gan valsts speciālajā budžetā, gan pašvaldību budžetos bijuši mazāki deficīti nekā iepriekš prognozēts.
Valsts pamatbudžetā 2013. gads ir noslēdzies ar pārpalikumu 49,3 miljonu latu (70,2 miljonu eiro) apmērā, kas ir mazāk nekā bija plānots likumā par valsts budžetu 2013. gadam, kur bija prognozēts, ka aizvadītajā gadā valsts pamatbudžetā būs 78,2 miljonus latu (111,2 miljonus eiro) liels deficīts. Pārpalikuma izveidošanos valsts pamatbudžetā galvenokārt veicinājuši augstāki nodokļu ieņēmumi un mazāki izdevumi valsts parāda apkalpošanai, kā arī subsīdijām un dotācijām.
Savukārt valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā pērn bijis 40,7 miljonus latu (57,9 miljonus eiro) liels deficīts, bet pašvaldību budžetos - 84,3 miljonus latu (119,9 miljonus eiro) liels deficīts.
Pašvaldībām pagājušā gada laikā no valsts budžeta ir izsniegti jauni aizdevumi 149,5 miljonu latu (212,7 miljonu eiro) apmērā, kas ir par 29,6 miljoniem latu (42,1 miljonu eiro) jeb 25% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Finanšu ministrijas vērtējumā 2013. gada vispārējās valdības budžeta bilance nepārsniegs 2012. gada līmeni, kas ir -1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču oficiālie rezultāti var nedaudz atšķirties un tie kļūs pieejami, kad Centrālā statistikas pārvalde iesniegs "Eurostat" parāda un deficīta aprīļa notifikāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
