Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls 2014.gadā pieauga par 19,5% un pārsniedza divus miljardus eiro, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Avotiņa.
Viņa atzīmēja, lai arī 2014.gadā iezīmējās ģeopolitisko un makroekonomisko risku pieaugums, pārvaldnieki spēja nodrošināt ļoti labus valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu darbības rezultātus.
Konservatīvo ieguldījumu plānu gada ienesīgums bija no 2,6% līdz 5,6%, sabalansētajiem plāniem tas bija robežās no 3,2% līdz 6,4%, savukārt aktīvajiem plāniem no 2,3% līdz 7,9%.
Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinot ar 2013.gada beigām, pieauga par 11,7%, decembra beigās sasniedza 43% no kopējiem ieguldījumiem jeb 876,2 miljonus eiro, tostarp 547,9 miljoni eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 40,9 miljoni eiro – komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 2,2 miljoni eiro – akcijās, 7,4 miljoni eiro – ieguldījumu fondos, trīs miljoni eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū, bet 274,8 miljoni eiro bija izvietoti kredītiestādēs. Savukārt no visiem ārvalstu emitentu vērtspapīriem 96% veidoja ieguldījumi pārējo Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu emitentu vērtspapīros.
FKTK pārstāve pavēstīja, ka 2014.gada beigās kopējā ieguldījumu plānu ieguldījumu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (48%) un otrs lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām (37%). Lielākā daļa no ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām fokusējas uz ieguldījumiem akcijās vai to indeksos (56%). Zemo procentu likmju ietekmē termiņnoguldījumu īpatsvars pakāpeniski turpināja sarukt un gada beigās veidoja vairs tikai 4,6%.
Līdz 2014.gada beigām valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 249 4402 dalībnieki, tostarp 61% bija pievienojušies obligātā kārtā. Dalībnieku skaits, kuri gada laikā bija mainījuši ieguldījumu plānus, sasniedza 190,2 tūkstošus, kas ir par 6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
2014.gada beigās valsts fondēto pensiju līdzekļus pārvaldīja septiņas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, piedāvājot 23 ieguldījumu plānus.
Latvijas privāto pensiju plānos pērn iemaksāti 51,6 miljoni eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2013.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.
Komisijas Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Avotiņa informēja, ka dalībnieku iemaksas gada laikā pieauga gandrīz par trešdaļu, turpretī darba devēju iemaksas saglabājās iepriekšējā gada līmenī. 2014.gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 280,8 miljonus eiro, gada laikā pieaugot par 19,1%.
No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 17,4 miljoni eiro jeb par trešdaļu vairāk nekā iepriekšējā gadā, tostarp 98% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.
Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2014.gadā bija 5,2% un individuāliem plāniem tas bija robežās no 0,1% līdz 11,8%. Atsevišķiem plāniem ienesīguma kāpumu veicināja arī ievērojamais ASV dolāra vērtības kāpums attiecībā pret eiro, norādīja Avotiņa.
Gada beigās gandrīz pusi no pensiju plānu portfeļa veidoja ieguldījumu fondu apliecības (47,4%), no kurām 52% fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai to indeksos un 44,5% - uz ieguldījumiem fiksēta ienākuma instrumentos. Otrs lielākais īpatsvars kopējā portfelī bija ieguldījumiem parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu (38,2%), no kuriem lielākā daļa jeb 71% bija valsts emitētie vai garantētie vērtspapīri. Arī privāto pensiju fondu portfeļos līdzīgi kā otrā pensiju līmeņa kopējos ieguldījumos sarūk termiņnoguldījumu īpatsvars - gada laikā no 9,8% līdz 3,5%, informēja Avotiņa.
Latvijā veikto ieguldījumu apmērs 2014.gadā pieauga par 17%, gada beigās sasniedzot 105,5 miljonus eiro jeb 37% no kopējiem ieguldījumiem. Savukārt no visiem ārvalstu emitentu vērtspapīriem 98% veidoja ieguldījumi pārējo Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu emitentu vērtspapīros.
FKTK informācija liecina, ka kopējais privāto pensiju plāniem pievienojošos dalībnieku skaits pērn pieauga par 15,4 tūkstošiem jeb par 7%, kas ir straujākais dalībnieku skaita pieaugums pēdējo piecu gadu laikā, 2014. gada beigās sasniedzot 236 087 jeb 24% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Latvijā strādā seši privātie pensiju fondi, tostarp pieci atklātie un viens slēgtais, kas piedāvāja ieguldīt 18 pensiju plānos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
