Latvijas bankas tuvāko gadu laikā pelnīs mazāk, norāda FKTK vadītājs  (7)

"Īstermiņā – divu triju gadu laikā - mēs korekciju uz leju noteikti redzēsim, un pamatā tas būs saistīts ar naudas atmazgāšanas novēršanas (anti-money laundering (AML)) prasībām nerezidentu bankās," teica Putniņš.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados banku kapitāla atdeve ir bijusi ļoti augsta – pat disproporcionāla, salīdzinot ar Eiropu. "Mūsu banku modelis nerezidentu apkalpošanas dēļ ir īpatnējs, un augsts risks pēdējos gados nozīmēja arī augstu ienesīgumu. Paceļot standartus, ir jāparedz, ka transakciju apmērs bankās var kristies, un tas atspoguļosies arī peļņas rādītājos. Domāju, ka gada otrajā pusē mēs jau labāk varēsim vērtēt, kā bankas šos riskus pārvalda, kāda ir to tālākās darbības izvēle," sacīja FKTK vadītājs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka neredz iemeslus, kādēļ peļņas rādītājiem būtu jāsamazinās uz iekšējā tirgus kreditēšanu orientētajām bankām - šajā segmentā virzība drīzāk ir ar augšupejošu tendenci.

"Te gan ir jārunā par to, ka iepriekš papildu ieņēmumi parādījās, optimizējot banku struktūru, un tagad šīs iespējas ir izsmeltas. Tādēļ šis būs viens no banku darbības blokiem, kas pozitīvu efektu vairs nedos. Līdz ar to paliek ieņēmumi no tīra biznesa – cik nopelna, tik arī ir. Bet es domāju, ka tas būs pietiekami, jo tautsaimniecība attīstās un mēs neesam lejupejošā spirālē," teica Putniņš.

Vienlaikus FKTK vadītājs piebilda, ka arī nerezidentu bankām ir iespējas aktīvi reaģēt uz notiekošo, mainīt biznesa modeļus un peļņas normas var arī saglabāties līdzšinējās.

"Tieši tādēļ es viennozīmīgi nevaru teikt, ka es paredzu banku peļņas kritumu, bet mums ir jābūt uzmanīgiem, jo AML lietu sakārtošanas kontekstā var būt negatīvs efekts attiecībā uz peļņu. Vienlaikus mums ir jāizmanto stabilitātes periods. Būtu grūti iedomāties, ka mēs kaut ko tādu varētu darīt 2009.gadā. Šis relatīvais stabilitātes brīdis ir īstais, kad pārkārtot savu biznesu. Citos apstākļos tas jau būs daudz sarežģītāk," pauda Putniņš.