Forumā ik gadu noslēdz vērienīgus ārvalstu kompāniju investīciju un sadarbības projektus vairāku miljardu ASV dolāru vērtībā. 2015.gadā kopumā noslēgti 205 līgumi aptuveni 5,4 miljardu eiro vērtībā, vēsta Krievijas mediji.
Salīdzinot ar 2014.gadu, noslēgto darījumu skaits palielinājies, bet to vēriens nedaudz sarucis. Pērn tika noslēgti 175 darījumi 7,4 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Kā Kremļa atbalstītajam Krievijas propagandas medijam "Russia Today" skaidrojuši foruma organizētāji, arī šī gada rezultāti esot ievērojami un vēlreiz apliecinot, ka Krievijas ekonomika šobrīd starptautiskā līmenī nav izolēta.
Kopumā forumu apmeklēja aptuveni 10 000 dalībnieku un viesu no 120 valstīm, to skaitā arī no Latvijas - Sanktpēterburgu apmeklēja Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa).
Augstākajā līmenī, ierodoties premjeriem vai prezidentiem, krievu "Davosas forumu" apmeklēja Grieķijas, Ķīnas, Kirgizstānas, Mjanmas, Mongolijas, Saūda Arābijas, Bahreinas un Irākas līderi.
Atbildīgais izpilddirektors Antons Kobjakovs medijiem lepojies, ka tik kupls viesu skaits Sanktpēterburgas forumu apmeklējot pirmo reizi, un plašais dalībnieku skaits apliecinot, ka Krievija, neskatoties uz rietumvalstu sankciju centieniem, šobrīd nav starptautiski izolēta.
Viens no vērienīgākajiem līgumiem, kas foruma laikā noslēgts, ir Maskavas un Atēnu vienošanās par kopuzņēmuma izveidi, lai būvētu gāzes cauruļvadu cauri Grieķijai. 1100 kilometru garā gāzes cauruļvada nosaukums plānots "TurkStream", tā celtniecību paredzēts sākt tuvāko nedēļu laikā.
Jau vēstīts, ka, neraugoties uz Kobjakova optimismu, kritiskas prognozes par Krievijas ekonomiku foruma laikā izteicis bijušais valsts finanšu ministrs Andrejs Kudrins, kurš brīdinājis, ka šā gada otrs ceturksnis Krievijai būs īpaši smags.
Ziņots, ka Eiropas Savienības līderi nolēmuši paplašināt sankcijas pret Krieviju, kā rezultātā Brisele ieviesusi ceļošanas aizliegumus un vairāku uzņēmumu aktīvu iesaldēšanu.
Sankcijas pret atsevišķiem Krievijas tautsaimniecības sektoriem noteikusi arī ASV un citas pasaules lielvaras. Pasaule tādā veidā reaģē un mēģina sodīt Krieviju par notikumiem Ukrainas austrumu reģionos, kur drošības spēki pretterorisma operācijas ietvaros cīnās ar prokrieviskajiem kaujiniekiem, kuri reģionā darbojas jau no 2014.gada aprīļa.
Mediji ziņo, ka kaujiniekiem ierodas papildspēki, kā arī kaujas tehnika un ieroči no Krievijas. Tiek uzskatīts, ka nemierus atbalsta Kremlis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
